• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: «Krāpniecības tendences Latvijā ir ļoti satraucošas» (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 12:05, 11.03.2024


Finanšu uzbrucēju galvenā ēsma šobrīd – ienākumu deklarācijas un hipotekāro kredītņēmēju atbalsts.


Sākoties gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas laikam, iedzīvotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem.

Varis Teivāns, CERT.LV vadītājas vietnieks, ziņoja: “21% krāpnieku upuru “iekrīt izliktajās lamatās” tieši steigas un neiedziļināšanās dēļ".

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro. No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta:

“Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, – lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Kopumā janvārī tika īstenoti 888 tefonkrāpniecības gadījumu, izkrāpto līdzekļu apmēram sasniedzot 824 tūkstošus eiro. Savukārt novērst izdevies 594 krāpšanas gadījumus 462 tūkstošu eiro apmērā.

Vienlīdz aktīvi janvārī bijuši arī tā saucamie investīciju krāpnieki, kuriem izdevies īstenot 330 gadījumus, izkrāpjot 500 tūkstošus eiro, bet bankām novērst izdevies 885 krāpšanas mēģinājumus 869 tūkstošu eiro apmērā.

Šobrīd noziedznieki izmanto laiku, kad liela daļa iedzīvotāju iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju ar mērķi saņemt nodokļu pārmaksu. Krāpnieki pikšķerēšanas uzbrukumos visbiežāk uzdodas par VID, Latvijas Bankas vai komercbanku pārstāvjiem – zvana, sūta īsziņas vai e-pastus to vārdā. Diemžēl katru gadu ir arī upuri – iedzīvotāji, kas “uzķeras” uz šīm krāpnieciskajām ziņām, zaudējot tūkstošiem eiro. Turklāt šogad sagaidāms, ka krāpnieki kā “ēsmu” izmantos arī valsts atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem aprīlī paredzēts saņemt pirmo kompensāciju, ko pārskaitīs VID. Te jāatceras, ka maksājums tiks veikts automātiski – iedzīvotājiem nekas nav jādara, lai to saņemtu.

Ingus Valtiņš, Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults akcentē:

“Krāpniecības tendences Latvijā ir ļoti satraucošas. Dati rāda, ka Latvijā apkrāpto iedzīvotāju skaits ir viens no lielākajiem starp OECD dalībvalstīm, turklāt krāpnieku lamatās iekrīt arī iedzīvotāji ar augstu finanšu pratību. Tas nozīmē, ka Baltijas reģionā krāpniecisku darbību intensitāte ir ļoti augsta. Latvijas Banka regulāri saņem apkrāpto iedzīvotāju iesniegumus, padziļināti tos vērtējot, diemžēl vairumā gadījumu jāsecina, ka iedzīvotāji paši maksājumus apstiprinājuši. Šis ir brīdis, kad vieglprātībai jāsaka “nē”, un jebkura informācija vai ieguldījumu piedāvājums, ko saņemam tālruņos vai sociālajos medijos, ir jāuztver ar aizdomu ēnu, rūpīgi pārliecinoties par patiesajiem nodomiem.”


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Mieriņa: Krāpniecība skar arī zinošus, izglītotus cilvēkus

Par krāpnieku upuriem var kļūt arī zinoši, izglītoti cilvēki, piektdien iedzīvotāju finanšu pratībai veltītā konferencē teica Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Kriminālziņas No ieslodzījuma Baltkrievijā atbrīvotie Latvijas pilsoņi ir ceļā uz mājām

No ieslodzījuma Baltkrievijā atbrīvotie Latvijas pilsoņi ir drošībā un ceļā uz mājām, norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Kriminālziņas ASV nošauts Trampa sabiedrotais Čārlijs Kērks

Universitātē ASV Jūtas štatā trešdien tika nošauts ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, konservatīvais influenceris Čārlijs Kērks, paziņoja policija.

Kriminālziņas Apelācijas instance bijušo LU rektoru Muižnieku atzīst par vainīgu

Apelācijas instances tiesa bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku atzinusi par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem un sodījusi ar naudas sodu, informē prokuratūra.

Lasiet arī

Pasaule Itālijas tiesa ļauj "Nord Stream" lietā aizturēto ukraini izdot Vācijai

Pagājušajā mēnesī Itālijā aizturētais Ukrainas pilsonis, kas tiek apsūdzēts par 2022.gadā notikušo "Nord Stream" gāzes cauruļvadu sabotāžu Baltijas jūrā, ir jāizdod Vācijai, otrdien nolēma Boloņas tiesa.

Veselība Mediķi pieprasa trīs dienu laikā lemt par papildu līdzekļiem nozarei

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.

Kultūra Ar 1,8 miljoniem eiro atbalstīs ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā

Ekonomikas ministrija (EM) nākamgad uzņemsies papildu ilgtermiņa saistības 1 841 809 eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, otrdien nolēma valdība.

Ekonomika Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 25,6%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma šogad astoņos mēnešos Latvijā samazinājies par 25,6%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, un bija 5,812 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Interesanti fakti Vakarā un naktī piekrastē pūtīs stiprs vējš

Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes krastā gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 19-23 metriem sekundē, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Valmieras novadā turpinās Sedas pilsētas labiekārtošana (+VIDEO)

Papildinājumu saņēma arī akmens dārza vizuālā puse.