Draudu e-pastu sūtītājs esot darbojies arī citās valstīs

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šis draudu avots darbojies ne tikai Latvijā, bet arī Polijā un ASV. Attiecīgi policija ir iedarbinājusi starptautiskās sadarbības mehānismus un tiek gaidīta informācija no "Europol" par to, vai citviet Eiropā nav fiksēta līdzīga situācija, žurnālistiem norādīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Lai arī šāda tipa uzbrukumi nav tie vienkāršākie, tomēr policijai un sadarbības partneriem ir pieejami instrumenti, lai potenciāli varētu ļaundarus atklāt. Šajā gadījumā persona vai personu grupa ir ar specifiskām zināšanām informācijas tehnoloģiju jomā.

Pirmie 400 e-pasti izsūtīti aizvadītajā naktī ap plkst.1, bet pēc tam atkārtoti šorīt ap plkst.8 un 10, lai pēc iespējas vairāk radītu satraukumu sabiedrībā. Vienlaikus policija nepārmet tām izglītības iestādēm, kas otrdien izlēma par labu audzēkņu evakuācijai. Tāpat viņš atgādināja, ka katrs cilvēks draudus uztver citādāk, tomēr šajā gadījumā tie bija zema līmeņa draudi, un katrā šādā gadījumā vajadzētu vadīties atbilstoši likumsargu norādēm.

Neraugoties uz to, ka policija nebija rekomendējusi veikt bērnu evakuāciju, šorīt no lielā ienākošo zvanu daudzuma saistībā ar saņemtajām e-pasta vēstulēm tiks noslogots Valsts policijas tālrunis 110. Vaicāts, kāda ir policijas zvanu centra kapacitāte izturēt slodzi pie potenciāliem paaugstināta riska draudiem, Ruks norādīja, ka tehniski centrs šorīt netika pārslogots, tomēr nācies palielināt operatoru skaitu, kuri atbild uz iedzīvotāju zvaniem.

Vienlaikus policijā ir pieejams informatīvais tālrunis, uz kuru zvanot iedzīvotāji var saņemt konsultāciju, ja nav nepieciešama reaģēšanas palīdzība. Ruks cer, ka neizveidosies situācija ar paaugstināta riska draudiem nākotnē, tomēr sakaru pārrāvuma gadījumā iedzīvotāji var arī fiziski vērsties policijas iecirkņos. Nākotnē iedzīvotāju efektīvākai apziņošanai šādos gadījumos plānots izmantot 112 platformu.

"Galvenais pieiet racionāli un bez panikas un gaidīt Valsts policijas un Valsts drošības dienesta paziņojumus. Ja, piemēram, ir objektā aizdomīgs sainis, tad nevajag to aiztikt, bet gaidīt speciālistus," uzsvēra Ruks.

Vienlaikus Ruks drošības veicināšanai aicināja pašvaldības un izglītības iestādes preventīvi izvērtēt fiziskās aizsardzības sistēmas - videokameras, signalizācijas, durvju aizslēgšanas mehānismus.

Policijas priekšnieks arī atgādināja, ka Latvijā periodiski tiek saņemti šāda veida viltus draudi, piemēram, pirms vairākiem gadiem masveidā draudus saņēma tirdzniecības centri un pie katra šāda signāla evakuēti apmeklētāji, bet noziedznieki šādā veidā šantažēja uzņēmējus un mēģināja izspiest naudu. Šajā laikā analizēta valstu prakse, izstrādājot iekšējās vadlīnijas un kritērijus par apdraudējuma līmeni un atbilstošu reakciju uz tiem.

Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets atkārtoja jau šorīt dienesta preses paziņojumā teikto, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un hibrīdkara apstākļos nevar izslēgt iespējamību, ka izglītības iestādēm adresētos draudu e-pastus mērķtiecīgi realizē Latvijai nedraudzīgas valstis. Vienlaikus šī situācija nav unikāla, un ar tādām regulāri saskaras arī citas NATO un ES dalībvalstis. "Nākotnē nevaram pilnībā izslēgt iespēju, ka šāda veida organizēti uzbrukumi mūsu valsts nacionālās drošības interesēm var atkārtoties," uzsvēra Mežviets.

Tāpat saistībā ar saņemtajām draudu e-pasta vēstulēm Mežviets atkārtoti uzsvēra, ka terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems. Dienesta rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par nepieciešamību terorisma draudu līmeni paaugstināt.

Jau ziņots, ka divu dienu laikā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā saņēmušas draudu e-pastus. Valsts policija vērš uzmanību, ka šie saņemtie e-pasti vērtējami kā zema līmeņa riska draudi un šī ir mērķtiecīga noziedzīga akcija, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un iestāžu darbu.

Aizvadītajā naktī draudu e-pastus par it kā iespējamiem drošības riskiem saņēmušas arī aptuveni 400 Latvijas pirmsskolas izglītības iestādes, tomēr policija aicina saglabāt vēsu prātu un turpināt darbu ierastajā ritmā, nekādus evakuācijas pasākumus neveicot.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecinot, ka sūtītājs gan vakar, gan šonakt bijis viens un tas pats, turklāt šī paša noziedznieka aktivitātes esot novērotas jau apmēram pirms gada, kad arī vairākas organizācijas saņēmušas līdzīgas draudu vēstules.

Otrdien aptuveni 300 Latvijas skolās tika saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norādīja, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.