• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


KNAB izmeklētajā Valmieras lietā lieciniekos - bruņutransportieru ražotāja šefs

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
LETA 09:03, 15.09.2023


Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā, kurā tika aizturēts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), liecinieka statusā ir bruņutransportieru ražotāja SIA "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Ramanovs, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".


Foto: sargs.lv

LTV rīcībā nonākusī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vēstule, kas adresēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), liecina, ka KNAB izmeklēšanas centrā, visticamāk, ir Valmieras Rūpniecības un eksporta parks un tajā būvējamo ražošanas ēku nomas līgums. Savukārt Eiropas Prokuratūras jūnijā sāktais kriminālprocess, iespējams, saistīts ar nomas izsoles noteikumiem Valmieras industriālajā parkā.

Vēstulē minēts, ka pēc CFLA rīcībā esošās informācijas šīs darbības saistītas ar Valmieras novada pašvaldības īstenošanā esošo projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 2. kārta", un konkrēti saistībā ar projektā attīstāmās ēkas veikto nomas izsoles procesu un iespējamām darbībām ēkas pielāgošanai konkrētajam nomniekam.

Uz vēstulē minēto ēku nomas izsolē pretendēja militārās tehnikas ražotājs. Izsolē "Defence Partnership Latvia" uzvarēja, nosolot augstāko izsoles maksu. Tiesa, izsole notika jūlijā, kas ir vēlāk, nekā sāktais kriminālprocess Eiropas Prokuratūrā.

Uzņēmumā LTV norādīja, ka tas sadarbojas ar izmeklētājiem, KNAB darbinieki pie viņiem nav bijuši un viņi ir vien liecinieka statusā.

KNAB minēja, ka Valmieras amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem, iespējams, veikušas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā ir sešām personām.

Saskaņā ar portālā "Firmas.lv" pieejamo informāciju, "Defence Partnership Latvia" 2022.gadā strādāja ar 519 370 eiro apgrozījumu un 129 392 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2020.gadā, un tā pamatkapitāls ir 203 777 eiro. "Defence Partnership Latvia" līdzīpašnieki ir SIA "Patria Latvia" (70,03%), kuras vienīgais īpašnieks ir Somijā reģistrētais "Patria ISP", un SIA "Unitrack" (29,97%), kas pieder Normundam Driļevskim.

LETA jau vēstīja, ka Baiks pilnībā noliedz pārkāpumus KNAB izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai.

Aģentūrai LETA Baiks apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ceturtdien vēsta, ka Baiks atstatījis sevi no partiju apvienības "Jaunā vienotība" valdes locekļa amata.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Valmieras novada domes priekšsēdētāju šonedēļ aizturēja KNAB, vēstīja Latvijas Televīzija.

LETA noskaidroja, ka KNAB amatpersonas otrdien veica procesuālas darbības Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienībā "Projektu vadības nodaļa". Nodaļas vadītāja Maija Zālamane aģentūrai LETA teica, ka nekādu informāciju nav tiesīga sniegt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

KNAB aģentūrai LETA nekomentēja detaļas par personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tostarp, cik pašvaldības amatpersonām tiek inkriminēts noziegums un kādi ir piemērotie drošības līdzekļi.

Baiks ir partijas "Valmierai un Vidzemei" valdes priekšsēdētājs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) valdes loceklis.

KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, 12.septembrī aģentūru LETA informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā.

Patlaban sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiālā informācija, pārkāpumi konstatēti kādā no projekta "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā" kārtām.

Patlaban šī projekta 1.kārta īstenota laikā no 2020.gada maija līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4 miljoni. Savukārt 2.kārta īstenota no 2020.gada decembra līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,75 miljoni eiro.

Baiks savulaik bija iesaistīts tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, kuru KNAB 2021.gadā izbeidza. Viņam šajā lietā bija personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Jeļena Kreile pārsūdzējusi viņai piespriesto trīs gadu cietumsodu

Jeļena Kreile pārsūdzējusi pirmās instances tiesas piespriesto trīs gadu cietumsodu par Krievijas simboliku un citu karu slavinošu simbolu izvietošanu savas dzīvesvietas logos, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas pilsētas tiesā.

Kriminālziņas FBK: Volkova piekaušanu pasūtījis bijušais Jukos viceprezidents Ņevzļins

Cietumā nomērdētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku ceturtdien skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi uzņēmēja, naftas kompānijas "Jukos" bijušā vadības pārstāvja Leonīda Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kriminālziņas No divām sievietēm Latgalē viltus policijas darbinieki izkrāpj 17 500 eiro

Šomēnes likumsargiem ziņots par diviem gadījumiem Latgalē, kad viltus policisti sievietēm izkrāpuši kopumā 17 525 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).

Kriminālziņas Kāpēc Latvijā tik bieži notiek autoavārijas, lēš eksperti (+VIDEO)

Autovadītāji mēdz neatbilstoši novērtēt situāciju vai pārvērtēt savas spējas.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.