Gada laikā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem nozaguši 12 000 000 eiro (VIDEO)

Gandrīz katru dienu Latvijas iedzīvotāji ziņo par kliedzošiem finanšu krāpniecības faktiem. Izmantojot modernos elektroniskos sakarus, noziedznieki no veciem cilvēkiem izkrāpj pēdējos ietaupījumus. Ko var darīt iestādes?

"Esmu pesimistiska, vai kādreiz izdosies ar krāpšanu tikt galā simtprocentīgi", - pauž Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre

"Domāju, ka nē, jo krāpnieki meklē arvien jaunus un jaunus veidus. Tomēr gribētu atzīmēt, ka pieaug arī novērsto krāpšanas gadījumu apmērs - 2021.gadā tie bija trīs miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā jau virs pieciem miljoniem eiro. Uz kopumā 2022.gadā izkrāpto līdzekļu apmēra, kas bija 12 miljoni eiro, gandrīz pusi spējām novērst. Protams, krāpnieki attīsta savu biznesu, bet bankas kopā ar tiesībsargājošām iestādēm ļoti daudz iegulda, lai krāpniecību pamanītu un novērstu. Šajā jomā mēs vēlētos lielāku iesaisti no telefonu operatoriem, jo telefonkrāpšana bieži notiek ar viltotiem numuriem. Mēs esam vērsušies pie mobilo sakaru kompānijām un pie viņu regulatora ar lūgumu aktīvāk iesaistīties krāpniecības apkarošanā".

FNA vadītāja stasta: "Atbilde ir tāda, ka viņi to dara katrs savu iespēju robežās. Ja šajā jomā ir nepieciešamas investīcijas, tad mēs aicinām tās apsvērt un tās veikt, jo mēs nedomājam, ka problēma varētu pazust, bet mums visiem kopā ir jātrenē muskuļi, lai atpazītu un novērstu krāpniecības mēģinājumus. Tam ir vajadzīga kopēja perimetra apsardze, ar bankām vien nepietiek".

Tikmēr Latvijas Faktu centra pagājušā gada sabiedriskās domas aptauja liecina par mūsu sabiedrības bēdīgajām iezīmēm saistībā ar finanšu noziegumiem.

-Līdz pat 30% iedzīvotāju būtu gatavi paši veikt finanšu noziegumus vai izmantot tajos gūtos labumus, nevērtējot savu rīcību kritiski.

-Proaktīvu rīcību – ziņot par finanšu noziegumiem – biežāk pauda respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, latvieši, valsts sektorā strādājošie.

-48% pētījuma dalībnieku atzina, ka viņus neskar un neinteresē jautājumi par naudas noziegumiem.

-Tikai 39% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par pietiekami informētiem jautājumos, kā pasargāt sevi no iesaistes finanšu noziegumos.

Vai mums pašiem nevajadzētu būt apzinīgākiem un modrākiem, lai neradītu labvēlīgu augsni noziedzniekiem. Šis jautājums diemžēl paliek retorisks.

Voldemārs Burkevics

Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam īstenošanāi no valsts budžeta līdzekļiem papildus 2023. gadā būs vajadzīgi 2 424 059 eiro, tai skaitā Iekšlietu ministrijai 448 478 eiro; 2024. gadā – 1 919 406 eiro, tajā skaitā Iekšlietu ministrijai - 995 644 eiro un 2025. gadam un turpmāk katru gadu 1 900 566, tajā skaitā Iekšlietu ministrijai - 995 644 eiro.