Aptauja: Latvijā ar krāpšanas mēģinājumiem nav saskārušies 20% iedzīvotāju

Bankā norāda, ka visbiežāk Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji ar finanšu krāpniekiem saskārušies ar telefona zvanu starpniecību, kamēr Igaunijā ierastāka bijusi krāpniecisku e-pastu un īsziņu saņemšana.

Aptaujā krāpniecisku telefona zvanu saņemšanu minējis 51% respondentu Latvijā, 41% Lietuvā un 35% Igaunijā.

Krāpniecisku e-pastu vai SMS saņemšanu 41% aptaujāto Latvijā atzīmējuši kā otro visvairāk sastopamo krāpšanas veidu, kamēr Igaunijā šī metode bijusi populārākā - to izcēlis 41%, bet Lietuvā ar šo krāpšanas metodi sastapušies 36%.

Aicinājumu telefonā vai datorā instalēt krāpniecisku lietotni saņēmuši 13% respondentu Latvijā, 15% Lietuvā un 8% Igaunijā. Visbiežāk šādā situācijā nonākuši iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Viltotas mājaslapas apmeklējumā ievilināti 6% Latvijā, 5% Lietuvā un 3% Igaunijā, liecina aptaujas dati.

Ar finanšu krāpšanas mēģinājumu uz ielas, veikalā vai kādā citā fiziskā vietā Latvijā saskārušies 7% aptaujāto, savukārt Igaunijā - 6%. Krietni izplatītāka šī situācija ir Lietuvā, kur to atzīmējuši 12% respondentu. Latvijā visbiežāk finanšu krāpšanas situācijās uz ielas iekļuvuši jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadu vecumam, turklāt Rīgā vai Pierīgā šie gadījumi fiksēti vairāk nekā divas reizes biežāk kā Kurzemē, Latgalē un Vidzemē.

Tāpat aptaujā 20% respondentu Latvijā atzinuši, ka nav bijuši iesaistīti finanšu krāpšanas mēģinājumā, visbiežāk šādi atbildējušas sievietes un iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Lietuvā ar krāpšanu nav saskārušies 24%, savukārt Igaunijā - 29% aptaujāto iedzīvotāju.

Bankā arī min, ka 8% respondentu Latvijā norādījuši, ka paši nav sastapušies ar krāpnieku lamatām, taču viņu paziņas vai tuvinieki ir. Šī dinamika ir izplatīta Lietuvā un Igaunijā, kur tuvinieku negatīvo pieredzi izcēluši attiecīgi 12% un 13% respondentu.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ar centieniem izkrāpt finanšu resursus krietni vairāk sastopas vīrieši nekā sievietes, un līdzīga tendence novērojama arī Latvijas kaimiņvalstīs.

Bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis norāda, ka iedzīvotājiem būtu jāpieiet ļoti kritiski ikvienam aicinājumam dalīties ar personīgu informāciju - internetbankas pieejām (lietotājvārdu, kodiem), bankas kartes datiem (kartes numurs, pin kods), kā arī citu personīgo informāciju.

Birzgalis skaidro, ka lielākā riska grupa krāpšanas gadījumos ierasti ir pensionāri, kurus apjukuma brīžos ar viltu un veiklu valodu iespējams apmānīt biežāk nekā cilvēkus, kas problēmsituācijas spēj izvērtēt racionālāk. Tomēr krāpnieku metodes, kā arī to pārliecināšanas spējas nemitīgi attīstās. Krāpnieki tiek speciāli apmācīti, lai spētu radīt paniku un tādā veidā izvilinātu datus - arī šobrīd jaunākie centieni bijuši saistīti ne tikai ar informācijas iegūšanu, bet arī iedzīvotāju datoru inficēšanu.

"Gadījumos, kad krāpnieki ir ieguvuši klienta pieejas kodus, ļoti svarīgs ir reakcijas ātrums, līdz ar to aicinām ik pa laikam pārbaudīt savu bankas konta vēsturi un aktivizēt paziņojumus par ienākušajiem un izejošajiem maksājumiem," piebilst Birzgalis.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par finanšu krāpniecības aktualitātēm Baltijas valstīs banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" veica 2023.gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 interneta lietotāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.