Jelgavas pilsētvidē mēģinās atjaunot dabiskas puķu pļavas

Sadarbojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) ekspertiem un iestādes "Pilsētsaimniecība" apzaļumošanas speciālistiem Jelgavā, Mīlestības alejas zālājā, ļaus augt dabiskajam augu klājumam. Pēc tam tiks noteikts pļavas stāvoklis un zālaugu sastāvs, lai izvērtētu teritorijas potenciālu puķu pļavas statusam un nākotnē arī dabiskā zālāja atjaunošanai, teritorijas atjaunošanā aktīvi iesaistījušies piesaistītie speciālisti no LBTU.

Mūsdienīgas pilsētvides attīstības tendencēs arvien lielāku popularitāti gūst dabiskuma koncepts, un pilsētas varētu kļūt par vietu, kur atgriežas bioloģiskā daudzveidība, uzskata LBTU asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Vērtīga un veiksmīga puķu pļavu audzēšanas pieredze ir vērojama Salaspilī, Siguldā, arī Rīgā. Arī Jelgavas pilsētas teritorijās vēl ir atrodamas dabiskas pļavas. Piemēram, Svētes palienes pļavas un savvaļas zirgu apdzīvotā teritorija Pilssalā.

Pēdējās desmitgadēs pilsētās ir samazinājušās dabisko pļavu platības, pārvēršoties līdzenos, bet bezpersoniskos mauriņos. Pļavas ir apbūvētas un, regulāri pļaujot, zaudējušas gan pļavu statusu, gan nozīmi, gan augu daudzveidību. Latvijā vērtīgi zālāji klāj tikai 1% no visām teritorijām.

Krāšņa un ziedoša pļava, kurā aug pļavas bitene, pīpenes, dzelzenes, madaras, rasaskrēsliņi, pelašķi, savvaļas burkāni, gandrenes un daudzi citi augi, būtiski palielina bioloģisko daudzveidību, nodrošinot barību kukaiņiem - apputeksnētājiem. Šāda ziedoša pļava patīk bitēm, kukaiņiem un putniem. Savukārt, pļavu augi padara pilsētas ekosistēmu veselīgāku un palielina augļu koku - ābeļu, ķiršu, plūmju, ražību pilsētas dārzos. Augšanas procesā augi piesaista oglekli un tas, savukārt, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Būtisks ir arī saimnieciskais un finansiālais aspekts. Pilsētas apsaimniekotājiem samazinās pļavu teritoriju pļaušanas un uzturēšanas izdevumi, jo šādas zonas pietiek nopļaut divas reizes sezonā, pārējā laikā pļaujot tikai ziedošās pļavas malas.