Bauskā notiks mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls

Šogad festivāla muzikālo daļu iezīmē grupas no Grieķijas, Lielbritānijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas, tai skaitā pagānmetāla lielmeistari "Skyforger", kas īpaši saistīti ar Zemgali, kurai pilnībā veltīti albumi "Zemgaļu karadziesma" un "Kauja pie saules". Senatnes gaisotni sarūpēs vēstures rekonstruktoru klubi no Baltijas valstīm, bet zināšanas papildināt interesenti varēs apmeklēt lekciju teltī.

Ieeja festivāla teritorijā un telšu pilsētiņā no piektdienas, 9.jūnija, plkst.15. Koncerti sāksies piektdienas pievakarē.

Senais ciems interesentus gaidīs sestdien, 10.jūnijā, no plkst.11. Liels un mazs varēs līdzdarboties - ciemā viss ir apskatāms, aptaustāms, iztaujājams un piemērāms. Būs iespēja vērot zobencīņu paraugdemonstrējumus.

Iecienīta aktivitāte ir Spēka spēles - apmeklētāji ir aicināti pieteikties un pēcpusdienā sacensties savā starpā vairākos posmos. "Spēļu dalībnieki šaus ar loku, metīs šķēpus un baļķus, kurš tālāk, un sacentīsies vairākās citās disciplīnās. Finālisti vilks mugurā bruņas un turnīra laukumā noteiks, kurš iegūst uzvarētāja statusu," apmeklētājus piedalīties aicina vēstures rekonstrukcijas kluba "Exercitus Rigensis" vadītājs Juris Ņečajevs. Šogad būs pārstāvēti vēstures rekonstruktoru klubi gan no Lietuvas, gan Igaunijas.

Pie Senā ciema darbosies "Latvijas Arheoklubs" ar aizvēsturiskās metalurģijas demonstrējumiem. Interesenti varēs iemēģināt roku dažādās prasmēs - virvju vīšanā, dabīgo šķiedru apstrādē un seno zvejas tīklu gatavošanā. Uģis un Signe Puceni no starpnozaru mākslas grupa "Serde" piedalīsies ar tradicionālo recepšu rekonstrukciju paraugdemonstrējumiem jeb "Ceļojošo virtuvi", kurā īpaša uzmanība būs pievērsta raudzētiem ēdieniem un dzērieniem.

Sestdien no plkst.11. lekciju teltī notiks daži tematiskie stāstījumi. Ciklu atklās Gatis Kalniņš, kurš pastāstīs par Eiropas dzelzs laikmeta pilskalnu kartēšanas projektu un citām aktivitātēm Latvijas senvietu apsekošanā un popularizēšanā, Laura Aksika stāstīs par seno zemgaļu tērpu un rotām vēlajā dzelzs laikmetā un arī tās demonstrēs, Artūrs Tomsons iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem eksperimentālajā arheoloģijā, bet vēsturnieks Agris Dzenis sniegs ieskatu hroniku, ceļojumu aprakstu un dokumentu ziņās par zemgaļu apdzīvoto teritoriju, sociālo iekārtu, sadzīvi un ticējumiem 13.-16.gadsimtā.

"Skyforger" ir plaši pazīstams un Latvijas publikai komentārus neprasa. Organizatori priecājas, ka uz Latvijas skatuves beidzot nokļūs blekmetāla enerģijas iemiesojums "Sakis Tolis", jaudīgās grieķu grupas "Rotting Christ" frontmens ar savu jauno soloprojektu. Uzstāsies arī vieni no tā sauktā grieķu blekmetāla pirmā viļņa pamatlicējiem "Varathron". Starp līdergrupām izceļami arī folk/pagānmetāla meistari "Theigns and Thralls" (agrāk - "Skyclad") no Lielbritānijas," programmu ieskicē festivāla rīkotājs Valdis Bērzvads.

Uz Ukrainas grupas "1914" (blackened death / doom netal) dalību festivālā cer kā paši mūziķi, tā rīkotāji.

No Lietuvas šoreiz būs divas smagās mūzikas cienītājiem interesantas grupas: jaudīgais "Luctus" (black metal) un "Hellhookah" (stoner/doom metal).

Šovasar "Zobens un Lemess" turpina piedāvāt izlasi no Latvijas metāla skatuves - uzstāsies tādi jau labi zināmi smagās mūzikas projekti kā "Darrva" (death metal), "Deodium" (death / thrash metal) un "Saturn’s Husk" (sludge / doom metal), kā arī uz festivāla skatuves pēc ilgāka laika atgriežas Latgales melanholiskā metāla celmlauzis Sovvaļnīks. Par jaunatklājumu var kļūt jaunā blekmetāla grupa "Uguns", savukārt postfolka cienītājus priecēs "JŌRA". Jestrāku noti piešķils Latvijas pagrīdes mūzika ikona "Inokentijs Mārpls".

Festivāla izskaņā naktī būs ugunsskulptūra, kuru veido mākslinieks Andris Džiguns.

Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties "Ticketshop", festivāla dienā biļetes būs dārgākas. Bērniem līdz 13 gadu vecumam ieeja festivālā bez maksas, pusaudžiem 13-16 gadu vecumā biļetes ar 50% atlaidi.

Festivāls "Zobens un Lemess" notiek kopš 2015.gada. Pirmie trīs pasākumi notika Sēlijā Lonē, bet kopš 2018.gada par festivāla mājvietu kļuvusi Bauska.