• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sakarā ar piedzīvoto Bastejkalnā tiks izstrādāti regulējumi ielu muzikantiem

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
LETA 23:55, 11.04.2023


Rīgas dome izstrādās regulējumu ielu muzikantiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.



Viņa skaidroja, ka pašlaik ielu muzikantu darbošanās nav noteikta normatīvos. To varot uzskatīt par uzticēšanos ielu muzicētājiem, ka viņi ar savu darbošanos netraucēs sabiedrisko kārtību.

Taču Lieldienu brīvdienās piedzīvotais pasākums Bastejkalnā apliecinot, ka šādam regulējumam ir jābūt, uzskata politiķe.

Situācijas, ka muzicēšana traucē sabiedrisko kārtību, Rīgā notiekot regulāri. Tādos gadījumos iedzīvotāji sūdzas Rīgas Pašvaldības policijai (RPP), kas veic pārrunas ar trokšņotājiem un tie vai nu uzvedas klusāk, vai arī dodas muzicēt uz citurieni.

Rīgas pašvaldība šo jautājumu esot aktualizējusi jau pirms pusotra gada, kad saņemti norādījumi no valsts iestādēm, ka pašvaldībai nepieciešams deleģējums ielu muzikantu darbības regulēšanai.

Kad Rīgas pašvaldība mēģinājusi panākt šī deleģējuma iekļaušanu jaunajā pašvaldību likumā, Saeimas juridiskais birojs norādījis, ka tas neesot nepieciešams, jo jautājums par ielu muzicēšanu iekļaujoties kopējā sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Līdz ar to pašvaldībām esot visas tiesības pašām regulēt arī šo jomu.

Ozola uzsvēra, ka jauno noteikumu izstrādē aicinās piedalīties maksimāli plašu iesaistīto personu loku, tostarp RPP, Apkaimju iedzīvotāju centru, kultūras jomas darbiniekus. Plānots analizēt citu Eiropas pašvaldību pieredzi, kur tā esot ļoti atšķirīga - no pilnīgi brīvas, līdz ļoti stingrai.

Ozola cer atrast Rīgai piemērotāko variantu, lai ielu muzicēšana bagātinātu, nevis radītu nepatīkamu iespaidu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

Incidents Bastejkalnā, kas vērtējams Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā, ar dārdošas mūzikas atskaņošanu, radīja nepatīkamas izjūtas daudziem rīdziniekiem, uzskata ozola. Viņasprāt, RPP šajā situācijā nerīkojās pietiekami stingri un izlēmīgi.

Kā ziņots, RPP pievērsusi uzmanību vairākām situācijām, kad Lieldienu brīvdienās Rīgas centrā vairākas personas ar skaņu pastiprinošām ierīcēm atskaņojušas krievu mūziku.

Minētā muzicēšana pārsvarā attiecas uz vienu personu - Igaunijas pilsoni -, kurš skaļi atskaņoja mūziku gan Vecrīgā, gan vēlāk Bastejkalnā.

Katrā no gadījumiem policija saņēma izsaukumus un izbrauca uz notikuma vietu. Proti, kamēr muzicēšana norisinājās Vecrīgā, apkārtējo izklaides vietu darbinieki pret to izteica pretenzijas, jo mūzika traucēja iestāžu darbam. Pēc sākotnējā aizrādījuma persona mūziku pagrieza klusāk, bet vēlāk devās prom, pēc kā turpināja spēlēt bungas un atskaņot mūziku Bastejkalnā - tālāk no izklaides vietām. Mūzikas atskaņošana norisinājās gan 7.aprīlī, gan 9.aprīlī, aģentūrai LETA norādīja policijā.

Ņemot vērā, ka izsaukumos iedzīvotāji pauda pretenzijas tieši pret mūzikas izvēli, RPP darbinieki vērtēja arī repertuāru, taču tajā nebija nekā, kas slavinātu agresiju. Tāpat kārtības sargi pārbaudīja, vai uzstāšanās nav iepriekš izsludināta sociālajos tīklos, jo tādā gadījumā pasākums būtu jāsaskaņo, taču patlaban policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas norisinājies zibakcijas veidā - bez iepriekšējas izziņošanas vai reklāmas.

RPP ieskatā būtu nepieciešams regulējums attiecībā uz ielu muzikantu darbību, tādēļ pašlaik tiek lemts, kādā mērā muzicēšanu un mūzikas atskaņošanu uz ielām varētu ierobežot vai licencēt.

Policija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par līdzīgiem gadījumiem, jo krievu estrādes atskaņošana publiskā vietā var tikt klasificēta arī kā pārkāpums, ja piepildās noteikti apstākļi. Piemēram, ja šāda ballīte norisināties 9.maijā, tad to varētu traktēt kā Krievijas agresijas slavināšanu, par ko likumā ir paredzēta atbildība.

Valsts drošības dienestā (VDD) informēja, ka VDD regulāri pārbauda no tiesībaizsardzības iestādēm un iedzīvotājiem saņemtu informāciju par šķietami provokatīvām un pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstām aktivitātēm pilsētvidē, vērtējot aktivitātes un tajās iesaistītās personas atbilstoši savai kompetencei.

"Ņemot vērā dienesta darba specifiku", VDD plašākus komentārus par konkrētiem gadījumiem nesniedza.

Kā liecina pieejamā informācija, Rīgas pašvaldība arī iepriekšējos sasaukumos spriedusi par iespējām regulēt ielu muzikantu darbību. Tika veiktas arī iedzīvotāju aptaujas. Piemēram, 2003.gadā SKDS aptaujā atklājies, ka Vairākums rīdzinieku iestājas pret ielu muzikantu darbības ierobežošanu.

No aptaujātajiem respondentiem 56,3% pauda viedokli, ka ielu muzikantu darbību nevajag nekādi ierobežot. 8,6% aptaujāto domā, ka ielu muzikantu darbību būtu jāreglamentē, ierobežojot muzicēšanas laiku vienā vietā.

Katrs piektais rīdzinieks jeb 20,9% uzskata, ka ielu muzikantu darbība būtu jāreglamentē, nosakot īpašas vietas, kur atļauts muzicēt, bet gandrīz katrs desmitais rīdzinieks jeb 9% uzskata - būtu jāreglamentē, apstiprinot repertuāru.

Savukārt 2005.gadā pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars rosināja veidot speciālu komisiju, kas vērtētu Vecrīgas ielu muzikantu dziesmu repertuāru. Viņaprāt, tas bijis nepieciešams, lai izvairītos no tā, ka Vecrīgu apmeklējošiem ārzemju tūristiem izveidotos nepareizs priekšstats par Latvijas galvaspilsētu.

Taču līdz šim ne komisija, ne normatīvi, kas regulētu ielu muzikantus Rīgā, tā arī nav tapuši.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Baznīca un valdība nespēj vienoties par ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Kultūra Daugavpilī tiks atvērta grāmata par katoļu vadoni un mocekli Benediktu Skrindu

Viļānu klosterī un draudzē viņš kalpoja līdz mūža beigām.

Kultūra Par gada rīdzinieku atzīst filmu veidotāju Gintu Zilbalodi

Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2024" šogad piešķirta filmu veidotājam Gintam Zilbalodim par izciliem sasniegumiem animācijas mākslas radīšanā, veicinot Rīgas un Latvijas vārda atpazīstamību pasaulē.

Kultūra «‎Mērnieku laiki»‎ tiks pārrakstīti mūsdienu latviešu valodā (+VIDEO)

Restaurējot romānu tiktu radīta jauna pieeja kultūras mantojuma pieejamībai Latvijā plašā kontekstā.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.