• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Diskutēs par attieksmes formulēšanu pret okupācijas varas pieminekļiem

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
LETA 15:47, 05.04.2023


Latvijas Mākslas akadēmijas pagalma korpusā 12.aprīlī plkst.18.00 notiks Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības diskusija par padomju okupācijas pieminekļiem, informēja biedrībā.


Foto: Arhīvs.

Biedrības skatījumā, līdz ar Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanu Ukrainā, Austrumeiropā un postpadomju reģionā jaunu aktualitāti ieguvuši dekolonizācijas jautājumi, "kas liek pārskatīt koloniālo un okupācijas matojumu". Viens no jautājumiem, kas raisījis diskusijas, ir publiskās telpas "attīrīšana" no pagātnes simboliem - padomju okupācijas varas pieminekļiem.

Šī procesa pirmajā vilnī 2022.gadā Latvijā tika nojaukti vairāki desmiti padomju varai un tās armijai veltītie pieminekļi. Šogad pēc Publiskās atmiņas centra iesnieguma Rīgas pieminekļu padome pieņēma konsultatīvu lēmumu demontēt vai no Rīgas pilsētas centra pārvietot vairāku literātu pieminekļus un piemiņas plāksnes - Andrejam Upītim, Annai Saksei, Aleksandram Puškinam, arī zinātniekam Mstislavam Keldišam un vēsturniekam Jānim Zutim.

Biedrībā norāda, ka polarizētajos viedokļos par šo tēmu izskan gan prasības pārrakstīt vēsturi un izskaust no publiskās telpas notikumu un personu piemiņu, kas godina totalitāro režīmu, rusifikācijas politiku un kolaboracionismu, no vienas puses, gan bažas par vēstures vienkāršošanu un revizionismu, piemiņas šķelšanu un cenzūru, kā arī vēstures pētniecības aizvietošanu ar politiskām interpretācijām un līdzīgu vēstures pārrakstīšanas praksi, kāda tika piekopta okupācijas apstākļos, no otras puses.

Diskusijā eksperti sarunās par to, vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni, un vai mākslas un kultūras vērtības var nošķirt no politiskā konteksta, vai pieminekļi nevar būt daļa no vēstures skaidrošanas un aktualizēšanas procesa, tostarp par okupācijas laika ideoloģiskajām, kultūras un cilvēciskajām pretrunām. Tāpat eksperti pārrunās, vai iespējams šo pieminekļus nevis aizvākt, bet iesaistīt komunikācijā par totalitārisma režīmu publiskajā diskursā, tos rekontekstualizēt un tiem piešķirt jaunas nozīmes.

Šajā sarunā mākslas zinātnieki, kuru pētniecība saistīta ar padomju un postpadomju laika monumentālo mākslu publiskajā telpā un postkoloniālisma diskursi, diskutēs par okupācijas varas pieminekļiem un tā saukto "disonējošo mantojumu", tostarp šī mantojuma atšķirīgām uztverēm - padomju pieminekļiem kā bijušā režīma "atmiņu vietām" vai arī tā atšķirīgām interpretācijām.

Diskusijā piedalīsies Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, filozofs Jānis Taurens, vēsturnieks un mākslas zinātnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Rihards Pētersons, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore Solvita Krese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja latviešu tēlniecības un objektu kolekciju glabātāja Arta Vārpa, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Astahovska.

Diskusiju organizē Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība. Tā ir brīvprātīga organizācija, kas apvieno mākslas zinātnes profesionāļus un topošos profesionāļus - mākslas, dizaina un arhitektūras vēsturniekus, mākslas teorētiķus, kritiķus un kuratorus. Biedrība dibināta 2022.gada 28.novembrī un patlaban apvieno 64 biedrus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Baznīca un valdība nespēj vienoties par ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Kultūra Daugavpilī tiks atvērta grāmata par katoļu vadoni un mocekli Benediktu Skrindu

Viļānu klosterī un draudzē viņš kalpoja līdz mūža beigām.

Kultūra Par gada rīdzinieku atzīst filmu veidotāju Gintu Zilbalodi

Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2024" šogad piešķirta filmu veidotājam Gintam Zilbalodim par izciliem sasniegumiem animācijas mākslas radīšanā, veicinot Rīgas un Latvijas vārda atpazīstamību pasaulē.

Lasiet arī

Pasaule ASV investors vēlas iegādāties Nord Stream 2

ASV investors Stīvens Linčs lūdzis Savienoto Valstu valdībai atļauju iegādāties gāzesvadu "Nord Stream 2", ja tas tiktu piedāvāts izsolē bankrota procedūrā Šveicē, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

Sabiedrība Diskusija par eksāmeniem neietekmēs eksāmenu norisi pašreizējā mācību gadā

Vai mainīsies pārbaudes darbu kārtība, beidzot 9. un 12. klasi?

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.