Viņš atzīmēja, ka pie orķestra diriģenta pults stāsies mūziķis, Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" orķestra pirmā oboja Aleksejs Ogrinčuks.
Nedēļu pēc Latvijas proklamēšanas 104.gadadienai veltītā koncerta Latvijas Nacionālajā teātrī "Sinfonietta Rīga" par valsts kultūras sasniegumiem vēstīs no prestižās Amsterdamas "Concertgebouw" skatuves.
Koncertu tiešraidi nodrošinās Nīderlandes "Radio NPO 4" un sadarbībā ar Eiropas raidorganizāciju apvienību "EBU" to būs iespējams attālināti noklausīties arī vairākās citās Eiropas valstīs.
Īpaši šim notikumam sagatavotajā koncertprogrammā "Sinfonietta Rīga" atskaņos Jozefa Haidna, Sergeja Prokofjeva un Johana Sebastiana Baha mūziku.
Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" ir viena no pasaules atpazīstamākajām un vienlaikus arī akustiski izcilākajām koncertzālēm. Tās pirmsākumi meklējami 1882.gadā, kad Amsterdamas Odeona teātrī tika dibināta publiskā akciju sabiedrība modernas koncertzāles celtniecībai.
Vieta tika izvēlēta ārpus Amsterdamas vēsturiskā viduslaiku centra, kūdras purvos. Teritorija, kas Amsterdamas pašvaldībā tika iekļauta tikai 1896.gadā, tika intensīvi apgūta. Iepretim topošajai "Concertgebouw" ēkai 1885.gadā tika uzbūvēts arī Karaliskais mākslas muzejs.
Savukārt pēc arhitekta Ādolfa Leonarda van Genta projekta tapusī "Concertgebouw" ēka pēc piecu gadu celtniecības, ar svinīgo koncertu tika atklāta 1888.gada 11.aprīlī. Šajā notikumā piedalījās 120 mūziķu liels simfoniskais orķestris un 500 dziedātāju plašs koris, atskaņojot Riharda Vāgnera, Georga Frīdriha Hendeļa, Baha un Ludviga van Bēthovena mūziku.
Līdztekus Bostonas "Symphony Hall" un Vīnes "Musikvereinsaal", Amsterdamas "Concertgebouw" Lielā zāle tiek uzskatīta par vienu no pasaules izcilākajām akustiskajām koncertzālēm. Ēkas 125.gadadienas svinību laikā 2013.gadā "Concertgebouw" ieguva Karalisko titulu, turpmāk nesot Karaliskās "Concertgebouw" zāles nosaukumu.