Izstādes atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunās arī Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks Gatis Karlsons.
Izstādē būs aplūkojamas gan valsts pamatlikuma tapšanas liecības, tostarp Satversmes Sapulces plenārsēžu stenogrammu oriģināli un likumprojekts par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu, gan dokumenti, kas vēsta par Satversmes sapulces deputātu likteņiem.
Smiltēns pauda, ka simts gados Satversme ir pierādījusi, ka tā ir drošs mūsu valsts pamats, kas sargā valsti un iedzīvotājus. "Tā sargā no tirānijas, varas ļaunprātīgas izmantošanas un nonākšanas radikālu kļūdu purvā. Sarežģītajā parlamentāras demokrātijas procesā nodrošina līdzsvaru un prognozējamību. Taču tā nav muzejs vai laikā sastindzis piemineklis. Ar kādu dzīvu saturu to piepildām, cik prasmīgi un tālredzīgi izmantojam tās dotās iespējas, tas atkarīgs no mums visiem," sacīja Saeimas spīkers.
Proklamējot Latviju kā neatkarīgu valsti, tās dibinātāji Satversmes sapulces sasaukšanu izvirzīja kā vienu no pirmajiem uzdevumiem. 1922.gadā pieņemtā Satversme laika gaitā ir pierādījusi savu dzīvotspēju, pauda Saeimas Preses dienesta pārstāvji, sakot, ka tā ir unikāla, jo citas valstis, pēc okupācijas atgūstot vai iegūstot neatkarību, izstrādāja jaunas konstitūcijas, taču Latvija atjaunoja jau pirms simts gadiem pieņemto Satversmi, kas joprojām ir spēkā.
Izstādi veidojis Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu.