Sibīrijas trimdā dzimušie latvieši atcerēsies pagātni (+VIDEO)

Cēsīs Sarunu festivāla LAMPA ietvaros 20.jūnijā no plkst.12.30 līdz 13.30 notiks diskusija "Dzimuši Sibīrijā", kas pievērsīs uzmanību vēsturiskai, bet Latvijā joprojām maz izrunātai tēmai - deportāciju laikā Sibīrijā dzimušo cilvēku dzīvesstāstiem. Diskusiju laikā tiks izcelti un apspriesti deportāciju laikā Sibīrijā dzimušo latviešu dzīvesstāsti. Diskusija notiks uz skatuves "Uzzibsnī" Cēsu pils parkā. Ieeja bez maksas.

Diskusiju vadīs režisore Dzintra Geka-Vaska, kura vairāk nekā divas desmitgades dokumentē Sibīrijas bērnu likteņus. Sarunā piedalīsies aktieris un režisors Mārtiņš Vilsons, aktieris Valdis Lūriņš, skolotāja un represēto biedrības pārstāve Maija Ballaha, kā arī Sibīrijā dzimušie Inta Sīmane un Juris Pope.

Diskusijas dalībnieki dalīsies ar personīgiem stāstiem. Valdis Lūriņš, dzimis 1951.gadā Turā, Krasnojarskas apgabalā, atceras: "Mani audzināja galvenokārt vecāmamma, jo mammai bija jāpelna iztikšana."

Mārtiņš Vilsons, dzimis 1954.gadā Magadanas apgabalā, savas agrīnās atmiņas saista ar auksto ziemeļu jūru un krievu valodu, kas kļuva par viņa pirmo saziņas līdzekli: "Atceros, ka mēs ar mammu staigājām pa parku, atceros lāčus - viens bija brūns, otrs melns. Atceros Ohotskas jūru, dvieli, ar ko mani slaucīja pēc peldēšanās aukstajā ūdenī. Es biju priecīgs un laimīgs, es teicu: ‘jūļa, jūļa’. Mamma ar mani runāja latviski, bet es atbildēju krieviski. Tā bija mana ikdienas valoda."

Diskusija "Dzimuši Sibīrijā" nav tikai vēsturiska liecība, tā ir saruna par atmiņu, identitāti un spēju būt. Tā ir arī aicinājums uzklausīt, dalīties un saglabāt stāstus, kuri veido mūsu kolektīvo apziņu.

Diskusijas centrā būs pašu Sibīrijā dzimušo cilvēku liecības. Viņu stāsti būs gan personīgi, gan vēsturiski vēstījumi par dzīvi, kas sākās izsūtījumā, par bērnību, kurā nebija dzimtās valodas, par atgriešanos vietā, kas bija dzimtene tikai vārdos.

Sarunā tiks atsauktas arī vairākas Dzintras Gekas dokumentālās filmas, kas balstītas reālās izsūtīto cilvēku liecībās.

Pasākuma formāts balstīts uz dzīvu un atvērtu sarunu. Cilvēki, kuri dzimuši Sibīrijā, dalīsies savā pieredzē, iesaistot arī auditoriju. Klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus, dalīties pārdomās un papildināt sarunu ar savu vai savas ģimenes pieredzi. Diskusiju bagātinās arī vizuāli materiāli.

Pasākuma mērķis ir atgādināt, stāstīt un saprast - stāstīt par tiem, kas dzimuši svešumā, izauguši nepiederīgi, atgriezušies svešā dzimtenē un visu dzīvi meklējuši piederības sajūtu. Tā būs iespēja aktualizēt šo vēsturisko pieredzi, izcelt tās nozīmi mūsdienu sabiedrībā un aplūkot to arī šodienas kontekstā - laikā, kad karš Ukrainā atgādina par izpostītām ģimenēm, zaudētām mājām un identitātes cīņu.

Sarunu festivāls LAMPA notiks 2024.gada 20.-21.jūnijā Cēsīs, piedāvājot vairāk nekā 350 pasākumu 61 norises vietās - uz skatuvēm, teltīs, stadionā, uz ūdens un pat kartona baznīcā. Festivāls vieno dažādas paaudzes un pasaules skatījumus, radot vidi atklātai sarunai, diskusijām un pieredzes apmaiņai.

Fonds "Sibīrijas bērni" ir 2001.gadā dibināta organizācija, kas vairāk nekā 20 gadus dokumentē un saglabā 1941. un 1949.gada deportāciju upuru atmiņas. Laikā no 2000. līdz 2019.gadam fonds organizēja ekspedīcijas uz Sibīriju, kurās piedalījās izsūtītie un viņu pēcnācēji. No šiem braucieniem tapušas vairāk nekā 20 dokumentālās filmas, kā arī apkopotas vairāk nekā 1400 intervijas. Publicētas arī 10 grāmatas par deportāciju pieredzi. Fonds aktīvi strādā ar jaunatni, izplatot filmas un grāmatas skolās un rīkojot ikgadējus radošos konkursus, veicinot izpratni par Latvijas vēsturi.