Kanādas zinātnieks, ekoloģijas un politikas pētnieks Vaclavs Smils uzskata, ka apokaliptiski pareģojumi par pasaules galu tuvāko desmit gadu laikā nav pamatoti. Savus secinājumus viņš izklāstījis grāmatā “Kā pasaule patiesībā darbojas” (How the World Really Works).
Pēc Smila teiktā, futūristi, vides aktīvisti un dažādi komentētāji regulāri draud cilvēcei ar globālu katastrofu. Dažos scenārijos tiek apgalvots, ka cilvēcei atlicis tikai desmit gadu, lai novērstu neizbēgamu sabrukumu. “Esmu pārliecināts, ka varam lieliski iztikt bez šādiem satraucošiem un bieži vien vienkārši biedējošiem pareģojumiem,” norāda Smils.
Viņš atgādina, ka arī iepriekšējos gadu desmitos sabiedrība ir dzīvojusi ar līdzīgām bailēm. Piemēram, 2000. gada problēma (Y2K) solīja globālu datoru sabrukumu, kas tā arī nenotika. Tāpat vairākkārt tika prognozēts būtisks minerālu vai jēlnaftas trūkums — taču šie brīdinājumi nav piepildījušies.
“Vai tiešām ir kāds jēga katru dienu atkārtot, ka pasaule beigsies 2050. vai pat 2030. gadā?” — vaicā autors, tā apšaubot pārlieku pesimistiskus nākotnes scenārijus.
Viņš uzsver, ka “prognozēt galējības ir viegli”, bet daudz grūtāk ir paredzēt reālus, niansētus notikumu attīstības ceļus. Smils iedrošina lasītājus, uzsverot, ka cilvēcei vienmēr ir jaunas iespējas, risinājumi un sasniegumi.
Viņš pauž pārliecību, ka cilvēce pārdzīvos arī 2030. gadus, taču — bez “iedomātām zibensātrām intelekta spējām”. Tajā pašā laikā viņš brīdina, ka negaidīti notikumi turpinās sagādāt pārsteigumus.