Pierīgā svinēs leģendāro Ziemassvētku kauju gadadienu (+VIDEO)

11.janvārī aicinām visus vēstures interesentus piedalīties Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumā. Tā būs lieliska iespēja ne tikai izglītoties un godināt kauju dalībniekus, bet arī uzzināt vairāk par projektu, kas popularizē militārā mantojuma tūrismu Baltijas valstīs.

Piemiņas pasākums norisināsies vairākās vietās. Lai kopīgi godinātu Ziemassvētku kauju dalībniekus un viņu varonību, 11.janvārī plkst.14.00 Antiņu kapos, Babītes pagastā, Mārupes novadā, ikvienam interesentam būs iespēja piedzīvot kauju rekonstrukcijas, apskatīt latviešu strēlnieku formas tērpus, ieročus un ekipējumu.

Savukārt 11.janvārī plkst.15.00 Ziemassvētku kauju muzejā "Mangaļi", Valgundes pagastā, Jelgavas novadā, notiks svinīga ceremonija, mūsdienu NBS ieroču demonstrējumi, kā arī būs iespēja īpašā stendā iepazīties ar projektu "Military Heritage II" un uzzināt par veiktajām aktivitātēm militārā mantojuma tūrismā.

Projekts "Military Heritage II" aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara sākuma līdz mūsdienām. Pasākuma dalībnieki varēs saņemt pavisam jaunu produktu - Baltijas valstu militārā mantojuma tūrisma karti, kurā apkopoti vairāk nekā 200 nozīmīgi objekti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tie ietver muzejus, cietokšņus, militāro aprīkojumu, takas, bunkurus, cīņu vietas, militārās pilsētas, infrastruktūru un piemiņas vietas.

Tradicionāli pasākums noslēgsies ar lāpu gājienu no "Mangaļu" mājām, kas beigsies ar piemiņas brīdi Ložmetējkalnā. Neizpaliks arī kopā būšana pie ugunskura ar siltu tēju, pīrāgiem, armijas lauka virtuvi un dziesmām.

Detalizēta pasākuma programma atrodama pielikumā pievienotajā dokumentā. Ņemot vērā, ka pasākuma norisināsies ārā, aicinām ikvienu apmeklētāju parūpēties par siltu apģērbu un apaviem.

Informācijai: Ziemassvētku kaujas sākās 1. Pasaules kara laikā, 1916.gada 23.decembrī, Ziemassvētku priekšvakarā. Latviešu strēlnieki, cīnoties Krievijas impērijas armijas sastāvā, pārrāva vācu nocietinājumus un ieņēma aptuveni 30 kvadrātkilometru plašu teritoriju, kas iepriekš nebija izdevies krievu vienībām. Taču kritušo tūkstošos mērāmi zaudējumi spēcīgi iedragāja latviešu lojalitāti Krievijas impērijas varas iestādēm un iezīmēja pagrieziena punktu gan strēlnieku, gan Latvijas vēsturē.