• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Tiesībsargs: mākslīgais intelekts var diskriminēt cilvēkus

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
LETA 15:14, 07.11.2024


Kā informē Tiesībsarga birojs, pētījumā "Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti" analizēts, kā pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība.



Šīs ir četras no astoņām augsta riska jomām, ko definējusi Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta regula, atzīmē birojā.

Birojā norāda, ka arī starptautiskā prakse rāda, ka mākslīgais intelekts var diskriminēt cilvēkus. Piemēram, Nīderlandē sistēmiskā riska identificēšanas krāpšanas apkarošanas sistēma nepamatoti apsūdzēja aptuveni 26 000 vecākus par krāpnieciskiem bērna kopšanas pabalstu pieprasījumiem. Daļai vecāku apturēja pabalstu izmaksu, bet vēl daļai lūdza tos atmaksāt. Daudzos gadījumos summa sasniedza vairākus desmitus tūkstošu eiro, radot ģimenēm ievērojamas finansiālas grūtības. Šajā gadījumā mākslīgā intelekta sistēma pieļāva kļūdas, vērtējot dubultpilsonības aspektu. Tiesa atzina pārkāpumu, un 2021.gadā šis skandāls labklājības jomā piespieda Nīderlandes valdību atkāpties.

Savukārt ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" darbā pieņemšanas algoritms par labākiem kandidātiem uzskatīja vīriešus, attiecīgi noraidot CV, kuros bija iekļauts vārds "sieviete". Rezultātā "Amazon" atteicās no mākslīgā intelekta personāla atlases rīka.

Līdztekus Stenfordas Universitātes pētījums pērn atklāja, ka mākslīgā intelekta rīka "Chat GPT" detektori klasificē tekstu, ko rakstījuši cilvēki, kuriem angļu valoda nav dzimtā, kā mākslīgā intelekta radītu. Patiesībā tā nebija - šiem iedzīvotājiem objektīvu iemeslu dēļ ir ierobežots vārdu krājums un gramatikas lietojums. Mākslīgā intelekta kļūdas dēļ viņi var saskarties ar nepamatotām apsūdzībām par krāpšanu vai plaģiātismu akadēmiskā un profesionālā vidē, skaidro birojā.

Tiesībsargs norāda - lai mākslīgais intelekts nebūtu drauds, pirmkārt, jāvērš uzmanība datu kvalitātei un pārvaldībai. Ja mākslīgā intelekta sistēma nav "apmācīta" ar augstas kvalitātes datiem, nav precīza un pārbaudīta pirms "palaišanas tirgū" - ar lielu ticamību tā būs cilvēkus diskriminējoša.

Otrkārt, tiesībsargs norāda, ka mākslīgā intelekta sistēmas jāveido tā, lai cilvēkiem būtu pilnīgi skaidrs, ka viņi sazinās ar mākslīgā intelekta sistēmu, nevis, piemēram, ar iestādes darbinieku. Iedzīvotājus jāinformē arī par viņu tiesībām.

Treškārt, šīm sistēmām jāspēj darboties tādā veidā, ko cilvēki var atbilstoši kontrolēt un virsvadīt - iejaukties, kad vien tas nepieciešams, un arī apturēt sistēmu, ja tā nedarbojas, kā paredzēts, uzsver birojā.

Ceturtkārt, kā secināts pētījumā, svarīga ir arī atbildība un uzraudzība. Tas nozīmē, ka augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām jābūt rūpīgi izstrādātām novērtēšanas procedūrām attiecībā uz datu kvalitāti, dokumentāciju, cilvēka veiktu pārraudzību, precizitāti, kiberdrošību un citiem aspektiem. Piemēram, biometrijas jomā šo pārbaudi jāveic trešajai personai, atzīmē birojā.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves norāda, ka nav šaubu, ka mākslīgā intelekta sistēmas var būt draugs un palīgs, tomēr pētījums parādot, kādas sekas var būt tad, ja sistēma ir nepareiza. "Ja cilvēka pieļauta kļūda rada kaitējumu citam konkrētam cilvēkam, tad mākslīgā intelekta sistēmas radīta kļūda automātiski tiek attiecināta uz to sabiedrības grupu, kura atbilst mākslīgā intelekta sistēmas noteiktiem kritērijiem. Tādējādi, ietekme ir daudz plašāka. Es ceru, ka politiķu aicinājums par Latvijas spēju radīt pasaules līmeņa mākslīgā intelekta sistēmas īstenosies arī tādā ziņā, ka pamattiesību ievērošana tajās būs prioritāte," uzsver Ilves.

Eiropas Savienībā šovasar stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula, kas nosaka jaunas normas mākslīgā intelekta jomā. Tā kļūs tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, pēc diviem gadiem - no 2026.gada 2.augusta.

Pētījumu tiesībsarga uzdevumā izstrādāja Latvijas Universitātes pētniece Irēna Barkāne.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Daugavā notika burāšanas regate (+FOTO)

Svētdien, 29. jūnijā, Daugavā Andrejsalas apkaimē norisinājās regate “GoRR” un burāšanas parāde, kurā piedalījās aptuveni 70 burātāju.

Interesanti fakti Dubaija ir kļuvusi par labāko vietu sajūtas uzlabošanai īpašiem bērniem (+VIDEO)

Tas apliecina pilsētas kolektīvo apņemšanos ne tikai turpināt attīstīt infrastruktūru, bet arī pilnveidot prasmes un pakalpojumus visos līmeņos

Interesanti fakti Sestdiena būs vējaina un visai vēsa

Sestdien Latvijā pastiprināsies vējš un valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra nepārsniegs +19 grādus, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Sabiedrība Saeima saņēmusi tiesībsarga paziņojumu par atkāpšanos

Saeimas Prezidijs saņēmis oficiālu tiesībsarga Jura Jansona paziņojumu par atkāpšanos, aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas deputāte Jana Simanovska (P).

Sabiedrība Saeimas frakcijas sākušas parakstu vākšanu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata

Saeimas frakcijas sākušas parakstu vākšanu par tiesībsarga Jura Jansona atbrīvošanu no amata.

Sabiedrība Saeimā ceturtdien uzklausīs tiesībsarga ziņojumu

Saeimas sēdē ceturtdien paredzēts uzklausīt tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu, liecina sēdes darba kārtība.

Veselība Alkoholisms? Saeima gaida skaidrojumus par situāciju Tiesībsarga birojā

Saeima gaida skaidrojumus par situāciju Tiesībsarga birojā un tā vadītāja Jura Jansona regulāro prombūtni.