Ir patīkami atpūsties rudens dienā Klīvēs ciemā Mārupes novadā (+VIDEEO)

Sākot ar 29.novembri, "Annas koku skolā" (Klīvēs, Mārupes novada Babītes pagastā) visu decembri un janvārī pirmo reizi būs iespēja izbaudīt maģisko un krāšņi izgaismoto Ziemas pastaigu taku, kur svētku gaidīšanas un arī pēc svētku laikā svinēt kopā būšanu visai ģimenei un draugiem. Taka apmeklētājiem būs pieejama visu decembri un janvāri.

"Šā pasākuma laikā būs iespēja izbaudīt īstu ziemas garu svaigā gaisā, brīnišķīgi dekorētā dabas ainavā, kura īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem un ikvienam, kam patīk baudīt dabas skaistumu. Pastaiga vedīs cauri izgaismotiem un izrotātiem objektiem, kur apmeklētājus gaidīs sirsnīgi un radoši pastaigu takas uzdevumi.

Savukārt nedēļas nogalēs piedzīvojumu papildinās radošas aktivitātes un iespēja sasildīties ar sildošu dzērienu un gardiem pīrādziņiem. Šī būs lieliska iespēja izbaudīt ziemu vietā, kur ik stūrītis mirdz svētku gaismās, ļaujot sirdīm piepildīties ar prieku, jo "Annas koku skola" šajā svētku laikā būs pārvērtusies par sapņu zemi, kur daba un svētku gars savīsies vienā harmoniskā veselumā," aicina pasākuma rīkotāji.

Šajos divos mēnešos ik vakaru taka iemirdzēsies tūkstošos mazu gaismiņu, izgaismojot kokus un krūmus un radot pasakainu ziemas noskaņu. Sniega klātās ainavas staros svētku gaismās, kas atspoguļo ziemas mieru un sirds siltumu. Savukārt līdz ar krēslas iestāšanos skolas teritorijā valdīs īsts ziemas brīnums - īpašais apgaismojums radīs gaismu spēles un ēnu dejas, piešķirs maģisku un nedaudz mistisku gaisotni. Gaismu instalācijas atdzīvinās skolas teritoriju un radīs sajūtu, ka ik uz soļa var sastapt ziemas labos gariņus.

"Pat ziemas vēsajā gaisā te būs jūtama dabas dzīva klātbūtne, kura aicinās uz mirkli apstāties, ievilkt dziļi elpu un ļauties ziemas dabas krāšņumam. "Annas koku skolas" ainava ziemas sniegotajā laikā būs vieta, kur dabas skaistums un cilvēka radošais pieskāriens satikies, radot neaizmirstamu svētku atmosfēru ikvienam apmeklētājam!"

Šo sajūtu paspilgtinās tēlnieka Jevgeņija Einberga darbi, jeb, kā viņš izsakās par savu daiļradi, "Metāls kā mīlestība". Te sastapsies divas mākslas, dabas un cilvēka radītas!

Annas muižas attīstību veicināja ceļš, kas jau vismaz kopš 17. gadsimta veda no Rīgas uz Kalnciemu, kā alternatīva senajam “Babates kara ceļam”, kas atradās Babītes ezera pretējā krastā. Ap 1660. gadu uzcelta pirmā Annas baznīca. Tā bijusi koka ēka, būvēta līdzīgi kā citas tā laika Vidzemes koka baznīcas – vientelpas būve ar kārniņu jumtu un vienkāršu koka tornīti. Baznīca bija domāta dievkalpojumiem latviešu zemniekiem. Ir pieņēmums, ka tā bijusi celta pēc arhitekta Ruperta Bindenšū projekta, bet, iespējams, tā tiek uzskatīts, jo Bindenšū bija projektējis Sv. Jāņa baznīcu Salas pagastā. Šajā pašā laikā pie Annas muižas izveidojies krogs. Tas atradies starp baznīcu un veco ceļu, Miglupīte (upīte, kas tek gar kapiem) saukta arī par Annas kroga upīti. Napoleona kara laikā Annas muižas tuvumā notika vairākas kaujas starp Napoleona prūšu vienībām un krievu karaspēku. 1812. gada notikumi skāra Babītes novadu plašā teritorijā. Ezera pretējā krastā esot atradusies karaspēka nometne (Salas muižā un tai piederošās zemnieku mājās), no turienes pāri ezeram kareivji cēlušies pāri, lai sirotu apkārtnes mājās, arī Annas muiža tikusi postīta un izlaupīta. Pēteris Belte sava grāmatā “Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni” raksta: “1812. gadā, prūšiem parādoties, “Upenieku” (Salas pagastā) saimnieks ar savu ātro zirgu jājis uz Rīgu dot ziņu un drīz bijis klāt ar kazākiem un lielgabalniekiem. Uzstādījuši lielgabalus un šāvuši pāri ezeram uz Annas krogu, no kura mukuši ārā prūši, ka sarkanās biksītes vien zibējušas.” Prūšu ģenerāļa Graverta izveidotā pozīciju ķēde stiepās no Daugavas pie Doles salas, garām Pētermuižai, Annas muižai un beidzās pie Slokas. Kaujas šeit notika vairākus mēnešus, tajās bija iesaistīta artilērija (lielgabali atradās laivās, kuras pārvietojās pa Lielupi un bija aprīkotas gan ar burām, gan airiem). Panākumi bija mainīgi, un pozīcijas pie Annas baznīcas prūši te zaudēja, te atkal atkaroja, līdz septembra (1812) beigās tika padzīti pavisam.

Ap 1830. gadu baznīca bijusi tik pat kā sabrukusi, un Rīgas rāte plānojusi to nojaukt. Tomēr vietējie zemnieki lūguši baznīcu labot, jo līdz Sv. Nikolaja baznīcai Piņķos bija tālu, turklāt tās mācītāji nav pratuši latviešu valodu. 1872. gadā tika uzsākta tagadējās mūra baznīcas celtniecība, tās projekta autors bija Rīgas pilsētas pirmais arhitekts Johans Daniels Felsko.

19. gs. vidū pie Sv. Annas baznīcas darbojās skola, kurā tika mācīti latviešu zemnieku bērni. Skolas bibliotēkā bija gandrīz 200 grāmatu sējumu, pateicoties ziedojumiem, bibliotēka tikusi papildināta.

I Pasaules kara laikā no Annas raga pāri Babītes ezeram uz Sīpolciemu Salas pagastā tika uzbūvēts apmēram 1.5 km garš tilts militārām vajadzībām – dažādos avotos minēts atšķirīgi, vai tas bijis uz koka pāļiem celts vai pontonu tilts. Annas muižu karš skāra pamatīgi – pati muiža tika iznīcināta (dažādos avotos minēts gan kara laiks, gan 1919. gada Brīvības cīņas), tika postīta baznīca. Baznīca atjaunota brīvvalsts laikā, taču II Pasaules karš un tam sekojošā padomju okupācija, kuras laikā baznīca nedarbojās, tai nodarījuši lielu kaitējumu. Pēc I pasaules kara muižas statuss nemainījās, tā joprojām bija piederīga Rīgas pilsētai un tika iznomāta. Kā pēdējais nomnieks zināms Andrejs Dūšelis, kas 1926. gadā slēdzis rentes līgumu uz 12 gadiem.

Padomju laikā blakus baznīcai esošais sarga namiņš tika atdots Bumbieru ģimenei, kura vēlāk saņēma atļauju tajā vietā uzbūvēt māju (“Gaitiņi” – tagad “Annas koku skolas” teritorija), jo piedalījās ceļa (tagadējā Liepājas šosejas) būves darbos. Kroga ēka 60. gados vēl pastāvējusi, tajā bijis pamatīgs, ar ķieģeļiem vai akmeņiem izmūrēts pagrabs, kur apkārtējo māju iedzīvotāji gājuši pēc ūdens uz avotiņu (tika uzskatīts, ka krogū arī darījuši alu, tāpēc tur bijis labs ūdens). Muižas kūtīs bija ierīkota teļu ferma, bet apdzīvota bijusi muižas kalpu māja. 60. gadu sākumā muižas ēku lielākā daļa gājusi bojā ugunsgrēkā.