Apaļais jūrasgrundulis ir otra zvejotākā zivs suga Latvijā pēc reņģes (+VIDEO)

Ik gadu Latvijā dažādos veidos nokļūst jaunas invazīvās sugas - visbiežāk tas notiek cilvēka darbības dēļ. Piemēram, augu sēklas var pielipt pie apaviem, apģērba vai somām, arī auto riteņiem. Jūras vidē kā galvenais izplatības ceļš ir kuģu balasta ūdeņi, kuros nejauši tiek pārvadāti ūdens organismi, tostarp ikri. Savukārt kukaiņi var pārvietoties ar transportēšanas koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem.

Tādēļ 2024.gada vasarā un rudenī notika kampaņa "Nevēlamie ieceļotāji", kurā tika izceltas piecas no vairāk nekā 50 Latvijā izplatītām invazīvajām sugām - Ķīnas cimdiņkrabis, Amerikas signālvēzis, rotans, apaļais jūrasgrundulis un dzeloņvaigu vēzis. Kampaņas laikā sabiedrība tika izglītota par šo sugu negatīvo ietekmi uz vietējo ekosistēmu un iespējām ziņot par to novērojumiem, lai ierobežotu izplatību.

Kampaņai noslēdzoties oktobrī, priecē, ka kopumā sasniegta vismaz 710 000 liela auditorija, kas, izmantojot dažādas iespējas - digitālos stendus, rakstus, sociālos tīklus vai ceļojošu izstādi - uzzinājusi, kā noteikt šīs invazīvās sugas un kur Latvijā tās sastopamas. Īpaša uzmanība tika pievērsta apaļajam jūrasgrundulim, kas pēdējo gadu laikā kļuvis par vienu no dominējošām zivju sugām Latvijas piekrastes ūdeņos, radot būtisku konkurenci vietējām zivīm un samazinot to barības pieejamību.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas pētniece Loreta Rozenfelde skaidro: "Zvejas statistikas dati norāda, ka piekrastes zvejniecībā apaļais jūrasgrundulis ir otra zvejotākā zivs suga pēc reņģes. Populācija jau ir tik liela, ka to vairs nevar izskaust, tā paliks un stabilizēsies, nākotnē kļūstot par neatņemamu vietējās ihtiofaunas daļu. Institūts pastiprināti monitorē apaļo jūrasgrunduli, lai spētu prognozēt, kā šīs sugas populācijas dinamika turpmāk attīstīsies. Latvija ir pirmā valsts Baltijas jūras reģionā, kas ir integrējusi specializētu apaļā jūrasgrunduļa zveju, lai rezultātā uzlabotu zvejas selektivitāti un efektivitāti. Diemžēl nākotnes prognozes paredz ūdens temperatūras celšanos un citas hidroloģiskas izmaiņas, kas nozīmē, ka svešzemju sugas Baltijas jūrā izplatīsies aizvien biežāk."

Sadarbībā ar ekspertiem no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" sagatavoti skaidrojoši raksti, digitālais stends un ceļojoša ekspozīcija - izstāde.

Dažādās Latvijas pilsētās tika izvietoti informatīvie digitālie stendi, kuros iedzīvotāji varēja iegūt informāciju un piedalīties zināšanu testā. Šie stendi bija pieejami Cēsu centrālajā bibliotēkā, Priekuļu pagasta bibliotēkā, Vecpiebalgas kultūras namā, Trikātas un Strenču kultūras centros, Rīgā, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra telpās, Salaspils novada bibliotēkā, Engures kultūras namā un Ventspilī, zinātnes centrā Vizium. Tajos pieejamo informāciju apskatīja vairāk kā 650 cilvēki.

Papildus informatīvajiem stendiem, vairākās pilsētās bija pieejama arī izbraukuma ekspozīcija - izstāde. Tā viesojās Salacgrīvā, Siguldā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Kuldīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un nu līdz oktobra beigām pieejama arī Rojā, jūras zvejniecības muzejā. Minētajās pilsētās izstāde pārsvarā bija pieejama bibliotēku, kā arī tūrisma informācijas centru vai kultūras namu apmeklētājiem.