Notiks Eiropas kultūras mantojuma dienas Durbes pilī (+VIDEO)

8.septembrī 12.00 notiks ekskursiju ar kuratori izstādē "Mednieku stāsti". Būs skatāmi izcilu gleznotāju Johana Heinriha Baumaņa un Jākoba Samuēla Beka, graviera Johana Eliasa Rīdingera un tēlnieka Žila Muanjēza mākslas darbi. Gleznās, gravīrās un statuetēs, kas tapušas 18.-19.gadsimtā, iemūžināti dzīvnieki un medību ainas, ekspozīciju papildina trofejas, ieroči un cita medību atribūtika.

Kultūras mantojums ir ne tikai pagātnes liecība, bet arī svarīgs resurss nākotnei. Šogad uzmanība pievērsta kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, un drošībai, kas saistīta gan ar sabiedrības atbildību, gan zināšanām par kultūras vērtību saglabāšanu.

Eiropas Kultūras mantojuma diena ir lieliska iespēja iepazīt Durbes pili - vienīgo no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Durbes muižas kompleksa kungu nams uzskatāms par vienu Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm.

Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", apmeklējot Durbes pili, atzinīgi novērtējusi vēsturisko telpu pielāgošanu modernām prasībām, vienlaikus saglabājot kultūras un arhitektonisko vērtību un nodrošinot kultūras mantojuma pieejamību visai sabiedrībai. Durbes pils rekonstrukcijas laikā uzstādīts pacēlājs, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem nodrošina ērtu piekļuvi 3 pils stāviem, sniedzot iespēju skatīt gan vēsturisko muižas interjeru, gan arī daudzveidīgas izstādes. Ēkas un apkārtnes pilnveides un uzlabošanas darbi turpinās.

Muižas kompleksu ietver apkārtmūris, kas savu galīgo izskatu ieguvusi ap 1820.gadu, kad Durbes pusmuiža bija grāfa Žanno Mēdema īpašums. Mūris, kultūras mantojuma kontekstā, vērtējams kā arhitektoniski un ainaviski nozīmīga būve, kas pakāpeniski, atgūstot kādreizējo vizuālo veidolu, palīdz novērtēt Durbes muižas apbūves ansambļa autentiskumu. Savukārt pili un 19. gs. sākumā izveidoto ainavu parku joprojām savieno garākais gājēju tilts Latvijā, kas šķērso Slocenes upes senleju. No tilta paveras izcils skats uz Tukuma pilsētu, apkārtnes mežiem un pakalniem. No mazajām arhitektūras formām parkā apskatāma rotonda - neliela, apaļa kolonnu ietverta celtne ar kupolu.