Latvijas zinātnieki atgriezās no ekspedīcijas Svalbāras arhipelāga (+VIDEO)

Interesanti fakti
VS.LV 10:32, 21.08.2024 0

Šobrīd LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlētos sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.

 

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no līdz šim tālākās ziemeļu ekspedīcijas, ko īstenojis LHEI - Svalbāras salu arhipelāga Norvēģijā, lai pētītu tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu.

Ekspedīcija norisinājās jūlija beigās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Projektu finansē trīspusējs atbalsta fonds (Latvijas finansējuma daļu nodrošina Latvijas Zinātnes Padome, projekts Mikroplastmasa un saistītie noturīgie organiskie piesārņotāji Arktiskajās ledāju kušanas ūdeņu ekosistēmās un tām piegulošajās teritorijās - MP-ARCTIC).

Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā. Ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies unikāla un pavisam jauna ekosistēma, kas sastāv no savstarpēji saistītām divām ūdens vidēm, atšķirīgām gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem. Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens (ledāja ūdens), bet apakšējais sākot no 8 līdz 34 metru dziļumam ir okeāna ūdens ar sāļumu vismaz divas reizes pārsniedzot Baltijas jūras sāļumu.

LHEI uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums - mikroplastmasa. Papildus tiek pētīti ekosistēmas bioloģiskie parametri un noturīgie organiskie piesārņotāji, kas saistīti uz mikroplastmasa daļiņu virsmas un kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Tie ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju "transportlīdzeklis".

Ekspedīcijas laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras, sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Smaržas kā ikdienas stila sastāvdaļa vīriešiem

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc dažus cilvēkus atceras ne tikai pēc izskata, bet arī pēc aromāta?

Interesanti fakti Rīgā pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords

Ceturtdien Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +32,4 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Interesanti fakti Rinkēvičs sola dienesta apstākļu uzlabošanu robežsargiem

Valsts prezidets Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rēzeknē apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu un piedalījās tās izlaidumā, apņēmās darīt visu, lai robežsardzē pakāpēniski uzlabotos dienesta apstākļi un Latvija būtu drošāka.

Interesanti fakti Jūra vērs durvis Neptūnam: zvejnieksvētki Tukuma novadā (+VIDEO)

Tā būs diena, kad Engure un Lapmežciems, katrs jūrciems savā veidā iedzīvinās šo tradīciju ar jaunu elpu.

Lasiet arī

Interesanti fakti Zinātnieki pirmo reizi laboratorijā izaudzējuši cilvēka zobu

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies izaudzēt cilvēka zobu laboratorijas apstākļos – tas ir revolucionārs sasniegums, kas nākotnē var pilnībā mainīt pieeju zobu aizvietošanai. Par to ziņo The Telegraph.

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.