• Salvis,
  • Selva,
  • Venta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas zinātnieki atgriezās no ekspedīcijas Svalbāras arhipelāga (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 10:32, 21.08.2024


Šobrīd LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlētos sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.


Papildus tiek pētīti ekosistēmas bioloģiskie parametri.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no līdz šim tālākās ziemeļu ekspedīcijas, ko īstenojis LHEI - Svalbāras salu arhipelāga Norvēģijā, lai pētītu tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu.

Ekspedīcija norisinājās jūlija beigās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Projektu finansē trīspusējs atbalsta fonds (Latvijas finansējuma daļu nodrošina Latvijas Zinātnes Padome, projekts Mikroplastmasa un saistītie noturīgie organiskie piesārņotāji Arktiskajās ledāju kušanas ūdeņu ekosistēmās un tām piegulošajās teritorijās - MP-ARCTIC).

Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā. Ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies unikāla un pavisam jauna ekosistēma, kas sastāv no savstarpēji saistītām divām ūdens vidēm, atšķirīgām gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem. Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens (ledāja ūdens), bet apakšējais sākot no 8 līdz 34 metru dziļumam ir okeāna ūdens ar sāļumu vismaz divas reizes pārsniedzot Baltijas jūras sāļumu.

LHEI uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums - mikroplastmasa. Papildus tiek pētīti ekosistēmas bioloģiskie parametri un noturīgie organiskie piesārņotāji, kas saistīti uz mikroplastmasa daļiņu virsmas un kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Tie ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju "transportlīdzeklis".

Ekspedīcijas laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras, sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Sestdien gaidāms nedaudz saulaināks un siltāks laiks

Sestdien Latvijā būs ievērojami mazāk nokrišņu nekā ceturtdien un piektdien, valsts lielākajā daļā uzspīdēs saule, prognozē sinoptiķi.

Interesanti fakti Kāpēc Latvijā cilvēki tik ļoti mīl kaktusus (+VIDEO)

Izstādes jaunums šogad būs krāsainās eonijas.

Interesanti fakti Vairums Latvijas iedzīvotāju pērn ir pabijuši kādā pašmāju muzejā

Vairāk nekā trīs piektdaļas jeb 63% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir apmeklējuši kādu muzeju Latvijā, secināts pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Interesanti fakti Rīt Muzeju naktī Ķīpsalā ir vērts godināt Žaņa Lipkes piemiņu (+VIDEO)

Viesi tiks iepazīstināti ar īpašu programmu, kas veltīta drosmīgajām sievietēm.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.

Ekonomika LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

Varas iestādes interesi par akadēmijas ēku nav izteikušas.