Zinātnieki nejauši atklāja pasaulē retāko minerālu, pateicoties vecai vēstulei

Interesanti fakti
VS.LV 11:03, 07.08.2024 0

Vienkārša vēstule, kurā uzskaitītas fosilijas vienā no raktuvēm, ļāva zinātniekiem atklāt retu minerālu un papildināt to kolekciju. Šis atklājums ir tik rets, ka cilvēce to pat nevar izmantot pieticīgo rezervju dēļ.

 

Plašas minerālu kolekcijas ikdienas digitalizācijas laikā Bavārijas Vides aģentūras (LfU) darbinieki Vācijā atklāja vienu no pasaulē retākajiem minerāliem: humboldtīnu. Šis negaidītais atklājums radās, pateicoties kastē glabātajai ar roku rakstītai 1949. gada vēstulei, kurā tika runāts par humboldtīna klātbūtni ogļu šuvēs netālu no Švandorfas, raksta Good.

LfU paziņoja par savu atklājumu preses relīzē 2024. gada janvārī, un detalizēti rezultāti tiks publicēti žurnālā *Geologica Bavarica*. Vienkārša vēstule burtiski mainīja zinātnieku zināšanas par viņu rīcībā esošajiem retajiem minerāliem.

Humboldtīts, kā norādīts tiešsaistes minerālu datubāzē, ir rets minerāls, kas sastāv no dzelzs un skābeņskābes, parādās kā mazi prizmatiski kristāli. Tā krāsa svārstās no dzintara dzeltenas līdz citrondzeltenai, un tas parasti veidojas ogļu atradnēs, retāk granīta pegmatītos un hidrotermālās atradnēs.

Tā retuma un mazā kristāla izmēra dēļ humboldtīns netiek plaši izmantots praksē. Tomēr tas ļoti interesē minerālu kolekcionārus un pētniekus, kas pēta minerālus un to īpašības. Kolekcionāri to novērtē tā unikālā sastāva un skaistās kristāla krāsas dēļ. Zinātniekiem humboldtīna izpēte palīdz izprast apstākļus, kādos veidojas šādi reti minerāli, un ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā tie veidojas.

Minerālu pirmo reizi identificēja vācu mineralogs Augusts Breithaupts, un 1820. gados to nosauca peruāņu ģeologs Mariano Eduardo de Rivero i Ustaris par godu ievērojamajam vācu dabaszinātniekam un pētniekam Frīdriham Heinriham Aleksandram fon Humboltam.

Atklātais minerāls ir tik reti sastopams, ka par to saņēma atsevišķu ziņu lielākās izstādes oficiālajā kontā. Kāda ogļraktuvju īpašnieka rakstītā vēstule aprakstīja humboldtīna klātbūtni Matiaszehes raktuvēs netālu no Švandorfas. LfU Ģeoloģijas nodaļa, kuru vadīja Rolands Eihhorns, apstiprināja minerāla identitāti, izmantojot rentgenstaru difraktometru un parauga ķīmisko analīzi aptuveni lazdu rieksta lielumā. Eihhorns atzīmēja, ka sākotnējā skepse bija saistīta ar minerālu retumu, jo humboldtīns iepriekš tika atrasts tikai sīku kristālu veidā.

Tomēr laboratorijas analīze sniedza nepieciešamo apstiprinājumu. Atgūtais paraugs tiks izstādīts Minhenes izstādē (*Mineralientage München*) 2024. gada oktobrī, kas ir Eiropas galvenais minerālu, fosiliju, dārgakmeņu un rotaslietu notikums. Neraugoties uz uztraukumu, ko radījis atradums, pētnieki atzina, ka turpmāka informācija par minerāla veidošanos Švandorfas raktuvēs joprojām nav zināma raktuvju slēgšanas un tai sekojošo plūdu dēļ tālajā 1966. gadā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Eksperte: šogad Kanāriju salās latviešus gaida patīkami pārsteigumi (+VIDEO)

"Kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops!"

Interesanti fakti Elisons apdraud Maska pasaulē bagātākā cilvēka statusu

ASV tehnoloģiju kompānijas "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons apdraud miljardiera Īlona Maska pasaulē bagātākā cilvēka statusu, liecina jaunākie pasaulē turīgāko cilvēku saraksti.

Interesanti fakti Gleznainā Bārtas upe Kurzemē aicina tūristus (+VIDEO)

Orientēšanās klubs “DR-Krasts” aicinās pārbaudīt spēkus meža takās, brikšņos, uzkalnos un ielejās.

Interesanti fakti Basketbola čempionāts uzlabo TV3 rādītājus, bet skatītākais kanāls joprojām LTV1

Skatītākais televīzijas (TV) kanāls augustā bijis Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanāls, kura vērošanai veltīti 10,9% no kopējā skatīšanās laika, VS.LV informēja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji.

Lasiet arī

Interesanti fakti Zinātnieks apšauba pasaules gala iespējamību tuvāko 10 gadu laikā

Kanādas zinātnieks, ekoloģijas un politikas pētnieks Vaclavs Smils uzskata, ka apokaliptiski pareģojumi par pasaules galu tuvāko desmit gadu laikā nav pamatoti. Savus secinājumus viņš izklāstījis grāmatā “Kā pasaule patiesībā darbojas” (How the World Really Works).

Interesanti fakti Zinātnieki pirmo reizi laboratorijā izaudzējuši cilvēka zobu

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies izaudzēt cilvēka zobu laboratorijas apstākļos – tas ir revolucionārs sasniegums, kas nākotnē var pilnībā mainīt pieeju zobu aizvietošanai. Par to ziņo The Telegraph.

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.