Fiziķi ir atdzīvinājuši pašu pirmo dabas spēku, kas sākumā kontrolēja Visumu

Visuma pašā sākumā, kad tas bija ļoti karsts, elektromagnētiskā un vājā mijiedarbība patiesībā bija viens un tas pats dabas spēks - elektrovājības mijiedarbība. Fiziķi, veicot eksperimentus Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC), spēja precīzi izmērīt elektrovājības mijiedarbības sajaukšanās leņķi. Šis parametrs palīdz izprast gan dabas fundamentālākos spēkus, gan to, kā Higsa mehānisms izšķir elementārdaļiņu masu, raksta Popular Mechanics.

Šobrīd Visumu pārvalda četri dabas pamatspēki: spēcīgā, vājā, elektromagnētiskā un gravitācijas mijiedarbība. Taču pirmajās triljontdaļās sekundes pēc Lielā sprādziena elektromagnētiskā un vājā mijiedarbība bija viena un tā pati un pārstāvēja spēku, ko sauc par elektrovājības mijiedarbību.

Tā pastāvēja vēl pirms Higsa mehānisms atdalīja abus spēkus un piešķīra masu Z- un W-bozoniem. Šie bozoni ir vājās mijiedarbības nesēji, kas ir atbildīgi par radioaktīvo sabrukšanu. Elektrovājības mijiedarbība pastāvēja tikai pie temperatūras, kas bija tuvu 1,8 x 10^27°C, un tagad šis spēks netiek novērots.

Taču tieši daļiņu paātrinātājā, piemēram, LHC, fiziķi var atveidot agrīnā Visuma apstākļus un novērot elektrovājības mijiedarbību, sadurot protonus.

Pēdējo desmit gadu laikā fiziķi ir lēnām atšķetinājuši elektrovājības mijiedarbības noslēpumus, un tagad viņi ir ieguvuši visprecīzāko tā sauktā elektrovājības mijiedarbības sajaukšanās leņķa vērtību. Šis parametrs nosaka vājās un elektromagnētiskās mijiedarbības relatīvo stiprumu un to, kā tās rodas Higsa mehānisma rezultātā, kas fundamentālajām daļiņām piešķir masu.

Pēc zinātnieku domām, jaunie mērījumi, kas iegūti protonu sadursmju laikā, kad Z bozons sadalījās leptonos (piemēram, elektronos vai mionos), nostiprina izpratni par elementārdaļiņu fiziku. Tādējādi zinātnieki ir atklājuši jaunu ēru daļiņu fizikas standarta modeļa prognožu precīziem pārbaudījumiem.

CERN fiziķi ziņoja, ka mērījumus sāka, kad protonu sadursmes enerģija bija 13 TeV. Pēc tam zinātnieki aprēķināja, cik reizes miuons vai elektrons ar negatīvu lādiņu pārvietojās uz priekšu vai atpakaļ attiecībā pret dileptona virzienu. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tika iegūts visprecīzākais elektrovājības mijiedarbības sajaukšanās leņķa parametrs.

Tagad pasaulē tiek plānots būvēt jaunus, jaudīgākus daļiņu paātrinātājus, kas spēs radīt Higsa bozonus ar vēl lielāku sadursmju ātrumu. Tam vajadzētu palīdzēt labāk izprast mūsu Visuma fiziku, un, iespējams, turpmākie sasniegumi novedīs pie sen prognozētās Lielās apvienošanās teorijas. Šī teorija liecina, ka spēcīgā, vājā un elektromagnētiskā mijiedarbība pastāv kā viens dabas spēks, taču tas nekad nav novērots.