• Vilhelms,
  • Vilis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Arheologu amatieru sezona ir sākusies: iestādes skaidro noteikumus (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 10:36, 07.04.2024


Atsaucoties uz Civillikumu, atrastais likumīgi pieder zemes īpašniekam.


Valsts nepretendē uz šādiem atradumiem.

Līdz ar pavasara atnākšanu Latvijā ik gadu aktīvi atsākas apslēpto dārgumu meklēšana ar metāla detektoriem. Pati par sevi nodarbe nav aizliegta, taču meklētājiem jāņem vērā Latvijā spēkā esošie normatīvie akti.

Saskaņā ar Civillikumu, aizliegts meklēt apslēptu mantu svešā īpašumā. Likumu pārkāpjot, atrastais pieder zemes īpašniekam. Taču valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un aizsardzības zonā jāņem vērā arī likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas aizliedz izmantot metāla detektorus bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atļaujas. Piederības jautājumā svarīgs atrastās mantas datējums - senlietas, kas vecākas par 1701.gadu, pieder valstij. Par atrastu senlietu, vai iespējamu senlietu, neatkarīgi no atrašanas vietas, piecu dienu laikā jāziņo NKMP.

Martā NKMP saņēma ziņu par atrastām monētām. Senlietu atradējs, Edijs Haberkorns dalās, ka bija dzirdējis par pienākumu senlietas nodot valstij, taču ar likumiem iepazinies salīdzinoši nesen. Sākotnēji mēģinājis sazināties ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, taču pēcāk, meklējot informāciju kā rīkoties, atradis norādes uz NKMP. Sadarbību ar iestādi E. Haberkorns vērtē kā raitu un pretimnākošu. Atradumus uz Trīs Brāļiem atvedis pats, kur saticis Kultūras priekšmetu aprites daļas ekspertu, arheologu Mārci Kalniņu. Eksperts arī pastāstījis sīkāk par to, ko tieši gadījies atrast:

Kopumā atradumu veido desmit senlietas - deviņas monētas un viens no sudraba šiliņa izgatavots monētpiekariņš. Vairums monētu datējamas ar 1662. - 1665.gadu un kaltas Rīgā, Zviedrijas valdnieku Kārļa XI un Kārļa Gustava valdīšanas laikā, bet viens vara solīds Žečpospolitas valdnieka Jana Kazimira II Vāsas valdīšanas laikā kalts Viļņā. Nedaudz vecāks ir atrastais Rīgas brīvpilsētā kaltais šiliņš - datējams ar 1575.gadu. Uz šiliņa aversā attēlots Rīgas pilsētas ģerbonis - pilsētas vārti ar diviem torņiem un lauvas galvu vārtos, ģerboni aptver leģenda CIVITATIS RIGENSIS (latv. Rīgas pilsētas). Reversā redzams Rīgas pilsētas mazais ģerbonis - sakrustotas pilsētas atslēgas virs kurām krusts ar ciparu 7 kreisajā pusē un ciparu 5 labajā pusē, kuru aptver leģenda MONE NOVA ARGENTEA (latv. Jaunā sudraba monēta). Savukārt monētpiekariņš izgatavots no monētās, kas datējama ar laiku no 1509. - 1524.gadam un ir Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga un Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes kopkalums. Monētas aversā centrā aplī redzams Valtera fon Pletenberga dzimtas ģerbonis, bet reversā centrā aplī esošais attēls, kurā vajadzētu būt Jaspera Lindes dzimtas ģerbonim - vairogam ar liepu centrā, korozijas dēļ nav saskatāms.

Atradumus nododot, tika sastādīts pieņemšanas - nodošanas akts, un monētas, pēc to kultūrvēsturiskās vērtības izvērtēšanas, tiks nodotas glabāšanā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, kurā tās būs pieejamas visiem interesentiem un tiks uzglabās atbilstošos apstākļos. Savukārt atradējs no NKMP saņems ekspertu veidotus detalizētus atrasto senlietu aprakstus un foto.

Jautāts, vai nav bijis vēlmes atrastās monētas paturēt sev, E. Haberkorns atzīst, ka, lai arī zināmu kārdinājumu jutis, saprotot atraduma nozīmi vēstures izpētes kontekstā, par vajadzību monētām nonākt muzejā, nešaubījies. Kā apliecinājis arī M. Kalniņš, nereti vērtīgākā ir nevis pati senlieta, bet gan informācija par to kur un kā tā tikusi atrasta. Ārpus zināmām senvietām atrastas senlietas arvien palīdz atklāt jaunus kultūras pieminekļus un var būt par aizsākumu būtiskiem atklājumiem par mūsu vēsturi. E. Haberkorns gan pauž viedokli, ka, lai veicinātu senlietu nonākšanu muzejos, valstij būtu nopietni jāapdomā iespēja atradējam piešķirt kompensāciju, vai arī, gadījumos, kad atrastā senlieta pati par sevi nav pārāk vērtīga, pēc informācijas dokumentēšanas, to varētu atdot atradējam.

Jāpiebilst, ka, ja par 17. gs. (ieskaitot) vecākas senlietas atrastas ārpus senvietas, pēc atradumu uzrādīšanas NKMP un to kultūrvēsturiskās vērtības izvērtēšanas, atradējs priekšmetus var paturēt, saņemot no NKMP apliecinājumu par senlietu likumīgu izcelsmi. Tiesa, jāatgādina, ka, atsaucoties uz Civillikumu, atrastais likumīgi pieder zemes īpašniekam. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pateicas visiem senlietu atradējiem, kuri godprātīgi, atbilstoši likumam, ziņo par atradumiem, sekmējot Latvijas vēstures izzināšanu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Apsaimniekotājs: Tuvāko 10-15 gadu laikā jāveic veco liftu nomaiņa pret jauniem

Tuvāko 10-15 gadu laikā būtu jāveic veco liftu nomaiņa pret jauniem, jo ieguldītais darbs un līdzekļi veco liftu modernizācijā ir līdzvērtīgi to nomaiņai pret jauniem, aģentūrai LETA pavēstīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma AS "Civinity mājas" dzīvojamo ēku apsaimniekošanas daļas vadītājs Gatis Roze.

Interesanti fakti Latvijā 44% autovadītāju sabiedriskā transporta joslas rada neskaidrības

Latvijā 44% autovadītāju sabiedriskā transporta joslas rada neskaidrības, informēja biedrības "Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija" (IKIPA) pārstāvji, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "Norstat" veikto aptauju.

Interesanti fakti Gada laikā Latvijā par 70% palielinājies pārstrādei nodoto telefonu skaits

Gada laikā par 70% palielinājies pārstrādei nodoto telefonu skaits, aģentūru LETA informēja Latvijas mobilo sakaru operatora pārstāvji.

Lasiet arī

Pasaule "Krievijai ir jātiek izolētai par izvērsto agresijas karu Ukrainā"

Inese Lībiņa-Egnere NB8 tieslietu ministru sanāksmē: nogurumam Ukrainas atbalstā nav pamata; jābūt ambiciozākiem atbildē Krievijai.

Sabiedrība Rīgas pašvaldība veica valstspilsētas teritorijas lāzerskenēšanu (+VIDEO)

Kombinētais blīvums uz zemes var sasniegt pat 300 punktus uz vienu kvadrātmetru.

Sabiedrība Trešdien daudzviet īslaicīgi līs un ducinās pērkons

Trešdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām - stipras pērkona lietusgāzes, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Vairāk nekā 7 miljonus eiro paredz purvu ekosistēmu atjaunošanai

Vairāk nekā 7 miljoni eiro būs pieejami purvu ekosistēmu atjaunošanai, paredz šodien valdības pieņemtie Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošanas noteikumi.