• Rozālija,
  • Roze
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Dabas aizsardzības pārvalde aicina brīvprātīgos glābt krupjus

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
LETA 21:42, 26.03.2024


Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau trešo gadu, īstenojot kampaņu "Misija - Krupis. Izglāb princi!", aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus, lai aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzētu krupjiem droši šķērsot brauktuvi.


Foto: LETA

Ik pavasari līdz ar silto un lietaino laiku no ziemas guļas mostas lēnie krupji un mēro ierasto ceļu uz vienu un to pašu ūdenstilpi, lai vairotos. Diemžēl ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim aizņem pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.

Lai brīvprātīgie iesaistītos misijā, jāaizpilda pieteikuma anketa "https://ej.uz/s9uv". Misijas uzdevums lielākoties jāveic diennakts tumšajā laikā, tādēļ DAP pirmajiem 200 brīvprātīgajiem ir sagādājusi atstarojošās vestes ar kampaņas elementiem. Neatkarīgi no glābšanas vietas, ikvienam brīvprātīgajam ir nepieciešama vēlme iesaistīties misijā, brīvas dažas vakara stundas vienu līdz divas nedēļas, tīri cimdi un spainis, atstarojoša veste un lukturis.

Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras, un konkrētu datumu, kad misijā iesaistītajiem jābūt gataviem palīdzēt krupjiem, nevar nosaukt. Taču migrācija ir saistīta ar laikapstākļiem - līdzko gaiss iesils vismaz līdz plus 5 grādi un līs, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.

Vēl viens vēstnesis par abinieku migrācijas sākumu ir vardes. Tās mostas pirmās, bet atšķirībā no krupjiem lec, tāpēc tās ceļus uz nārsta vietām šķērso daudz ātrāk. Taču krupis ir lēns rāpotājs, iecerētais ceļš mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš. Tie veic aptuveni 600 metrus dienā, tādēļ migrācija var aizņemt vairākas dienas. Turklāt krupis mašīnu uztver kā draudu un maldīgi domā, ka sastingstot izvairīsies arī no šī pretinieka.

Krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir vairāk nekā, piemēram, alnim. Mūža laikā krupis veic vienu un to pašu ceļu uz nārsta vietām ik gadu, nārstojot tajā pašā ūdenstilpē, kurā izšķīlies.

Viņa ceļš uz nārsta vietu ir ģenētiski iekodēts un ir nemainīgs paaudzēs. Līdz ar to nevis krupji šķērso autoceļus, bet gan autoceļi šķērso vēsturiskos krupju migrācijas ceļus. Tādēļ cilvēki visā pasaulē tiek uzrunāti palīdzēt abiniekiem migrācijas laikā.

Krupju glābšana ir vienkārša, taču ļoti atbildīga rīcība. Par glābēju var kļūt ikviens, izvēloties sev ērtāko no 49 apzinātajiem ceļu posmiem, kurā abinieku migrācijas ceļi krustojas ar autoceļiem "https://ej.uz/7umh". Taču nav izslēgta arī darbošanās sev tuvējā apkaimē vēl neidentificētā vietā. Tā kā krupju pārvietošanās lielākoties notiek dažas stundas pēc saulrieta visintensīvāk no plkst.21 līdz 23, bērnus un jauniešus jaunākus par 18 gadiem DAP mudina līdzdarboties tikai pieaugušo cilvēku uzraudzībā.

Iesaistoties krupju glābšanas misijā, brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotajā dabas vērtību uzskaitē jeb monitoringā. Pēc katras reizes, kad brīvprātīgais piedalījies abinieku glābšanā, ir jāaizpilda neliela abinieku uzskaites anketa. Šāda informācija palīdz precīzāk noteikt katras sugas stāvokli un to ietekmējošos faktorus, tādējādi identificējot sugu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.

Divos iepriekšējos gados misijā iesaistījušies vairāk nekā 200 brīvprātīgie, kas veikuši krupju glābšanas darbus teju visā Latvijā. Ik gadu bijuši atsevišķi intensīvi migrācijas punkti, piemēram, pērn Saldus apkaimē brīvprātīgie vienā vakarā palīdzējuši droši šķērsot autoceļu pat vairāk nekā 200 krupjiem.

Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis un citi dzīvnieki. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Kāpēc ir interesanti braukt uz Auci (+VIDEO)

1616. gadā rakstos pirmoreiz pieminēta Vecauces muiža, kurā tika sasaukts Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgs.

Interesanti fakti Sestdienas vakarā vietām Latvijā iespējams spēcīgs pērkona negaiss

Sestdien ciklons no Polijas virzīsies pāri Baltijas jūrai, tā ietekmē Latvijā iespējamas stipras pērkona lietusgāzes, lielākais negaisa risks būs vakarā, liecina sinoptiķu prognozes.

Interesanti fakti Latvijā saimnieces savus ledusskapjus pārskata vasarā (+VIDEO)

Rectpte N 1: zveidojiet sarakstu ar iecienītajām maltītēm.

Interesanti fakti Jūlijs ir tomātu mēnesis, Āgenskalna tirgū notiks garšas meistarklase (+VIDEO)

Uzturs spēlē būtisku lomu cilvēka veselības un labsajūtas uzturēšanā.

Lasiet arī

Sabiedrība Valmieras pašvaldība mežu sargās rūpīgāk (+VIDEO)

50% jeb vairāk nekā 147 000 ha no novada teritorijas aizņem mežu platības.

Sabiedrība Lielajā Baltezerā centīsies traucēt kormorānu ligzdošanai

Lielajā Baltezerā iecerēts traucēt kormorānu ligzdošanai uz salām, tuvējās pašvaldības informējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Interesanti fakti Durbes ligzdas jauno jūras ērgli sauks Hugo

Durbes ligzdas jauno jūras ērgli sauks Hugo, noskaidrots Latvijas Dabas fonda (LDF) rīkotajā aptaujā. Aptaujā piedalījās 1732 cilvēki, un ar 556 balsīm uzvarējis vārds Hugo.

Sabiedrība Aicina dot vārdu Durbes ligzdas jaunajam jūras ērglim

Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina dot vārdu Durbes ligzdas jaunajam jūras ērglim, kas pagaidām tiek dēvēts par H kungu, liecina LDF tviterī publiskotais aicinājums.