• Alise,
  • Auce
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valmieras skatītāji redzēs izrādi par slaveno novadnieku Jāni Daliņu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 07:57, 22.11.2023


Viņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, Ulmanim apdāvināts.


Latvijas vieglatlēti Jānis Dimza un Jānis Dāliņš 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā, ASV. Ilustrētā žurnāla "Atpūta" vāka noformējums.

5.janvārī pirmizrādi piedzīvos režisora Toma Treiņa un radošā ansambļa veidotais stāsts "Daliņš" par latviešu soļotāju, valmierieti Jāni Daliņu, kurš 1932.gadā Losandželosā startēja kā viens no diviem Latvijas pārstāvjiem olimpiskajās spēlēs un 50 km soļošanas distancē izcīnīja sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.

Trīsdesmitajos gados katrs skolas puika mēģināja atdarināt "Daliņa soli", bet pieaugušie griezās tik populārajā Jāņa Āres fokstrotā "Ak, kaut man Daliņa kājas būtu". Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu vieglatlētiem, soļotājs Jānis Daliņš (1904 - 1978), kas lika pasaulei iemācīties latviešu karoga sarkanbaltsarkanās krāsas.

Kā vienam zemniekam izdevās "aizsoļot" līdz sudraba medaļai 1932.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā un kļūt par pirmo Eiropas čempionu soļošanā 1934.gadā Turīnā?

"Kad sāku strādāt Valmieras teātrī kā režisors, atceros, ka ik pa laikam dzirdēju par Jāni Daliņu. Valmierā ir stadions, kas nosaukts viņa vārdā, ir piemineklis, sienas gleznojums un arī iela. Šķita, ka aiz šī cilvēka ir interesants stāsts, kā viņš no zemnieka kļuva par vienu no izcilākajiem sportistiem Latvijas vēsturē. Izrāde būs soļojums cauri gan karstajām Losandželosas ielām 1932.gadā, gan cauri Jāņa Daliņa dzīvei," izrādes tapšanas impulsus atklāj režisors Toms Treinis.

Izrādes radošajā komandā arī scenārija autors Mārtiņš Meiers, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Marta Treine, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, komponists Platons Buravickis.

Lomās Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Januss Johansons, Ingus Kniploks, Inese Ramute, Klinta Reinholde, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas 1932. gadā pārstāvēja Latviju olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Viņš startēja olimpiādes vienīgajā soļošanas distancē — 50 kilometru soļojumā, kuru līdz tam pats vēl ne reizi nebija veicis. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojās otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija desmitcīņnieks Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos dzelzceļa stacijā sagaidīja ap 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Zariņu priekšgalā.

Pēc Berlīnes olimpiādes Daliņa panākumi vairs nebija tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērš savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz Otrā pasaules kara sākumam ietilpa pasaules soļošanas elitē un gatavojās startēt arī 1940. gada olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauca šos plānus. Daliņš gan turpināja startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja vācu okupācijas laikā 1942. gadā. Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startēja jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš uzvarēja stadiona soļojumā Nirnbergā.

Jānis Daliņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, kura darbība simpatizēja Latvijas valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Ulmanis kā kāzu dāvanu un cieņas apliecinājumu nosūtīja Daliņam sējmašīnu, mēbeles un vannas istabas aprīkojumu.Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Daliņa vārdā tika nosaukts Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Sešās novērojumu stacijās pārspēts marta pirmās dienas siltuma rekords

Piektdien līdz plkst.16 sešās novērojumu stacijās labots 1.marta maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Interesanti fakti LU rektora amatā ievēlē ekonomikas fakultātes dekānu Bērziņu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā piektdien tika ievēlēts līdzšinējais LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Interesanti fakti OECD augstu novērtē Latviju digitālās identitātes jomā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) augstu novērtējusi Latviju digitālās identitātes jomā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Interesanti fakti Āboltiņa vēstnieces gaitas turpinās Nīderlandē

Līdzšinējā Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa savas darba gaitas turpinās kā vēstniece Nīderlandē.

Lasiet arī

Kultūra Rīgas pils atkal kļūs par muzeju (VIDEO)

Viduslaiku cietoksnī līdzās valsts prezidenta rezidencei atradīsies vēsturisko relikviju kolekcija.

Kultūra Īsta latvieša dzīve: Emīls Pudelis atgriezās ar socitīklu starpniecību

Parasta cilvēka dienasgrāmatas ieraksti 20. gadsimtā ir kļuvuši par mūsdienu kultūras fenomenu.

Kultūra IZM nav skaidra redzējuma par pētnieku skaitu vēstures nozarē

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav atsevišķa plāna attiecībā uz to, kāds pētnieku skaits būtu nepieciešams vēstures nozarē, aģentūrai LETA atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Edvards Francis Kuks, piebilstot, ka šādus mērķus nav plānots izstrādāt nevienai zinātnes apakšnozarei.

Interesanti fakti Pirms 80 gadiem Teherānā Rūzvelts un Čērčils atdeva Baltiju Staļinam (+VIDEO)

Par Baltijas valstu pievienošanu PSRS rīkojams plebiscīts (tautas nobalsošana) nenoteiktā nākotnē, bet ne starptautiskā kontrolē, tā nolēma sabiedroto vadītāji.