Ko darīt, ja Latvijas mežā sastopaties ar lāci (VIDEO)

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz pat 7.janvārim apskatāma izstāde "Lāči Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu kolāžās un Igaunijas dabas fotogrāfu darbos", aicinot ielūkoties bērnu radītos lāču portretos un vairāk uzzināt par lāču dzīvesveidu dabā.

Brūno lāču Ursus arctos skaitam Latvijā palielinoties, arvien aktuālāka kļūst sabiedrības informētība un izpratne par šo dzīvnieku. Lācis Latvijā vairs nav tikai ziemeļaustrumu pierobežas ciemiņš. Pēc simt gadiem suga ir atgriezusies un pamazām ieņem stabilu pozīciju vietējā faunā.

Izstādē ir iespēja iepazīt lāčus dažādos veidos. Jelgavas Mākslas skolas 4.-5. klašu audzēkņu kolāžas par tematu "Lāču portreti" atklāj dažādus lāču raksturus un personības, kas atdzīvojas bērnu radītajās grimasēs, pozās, apģērbos un tēlos. Līdzās lāču portretiem izstādē izvietoti arī daži lielāka izmēra mākslas darbi.

Savukārt brūnā lāča dzīvi savvaļā var iepazīt, aplūkojot Igaunijā tapušo fotogrāfiju sēriju "Lācis - mūsu kaimiņš". Fotogrāfiju autori lielākoties ir pieredzējuši dabas fotogrāfi, dabas gidi un mednieki. Uzņemot šīs fotogrāfijas, ievēroti drošas uzvedības principi un fotografēts no slēpņa vai droša attāluma, lai cilvēki un dzīvnieki netiktu pakļauti apdraudējumam. Izstādei izvēlētās fotogrāfijas ir unikālas lāču dzīvesveida liecības, kas, atklājot dzīvnieku dabisko uzvedību savvaļā, ļauj mums to labāk izprast un kļūt zinošākiem. Līdzās fotogrāfijām izvietoti arī to autoru stāsti un dabaszinātņu speciālistu komentāri.

Izstādē ikvienam apmeklētājam ir iespēja arī salīdzināt savas plaukstas lielumu ar lāča ķepu, uzzināt, cik skumji izvērsusies kāda jauna, visticamāk, cilvēku pieradināta lāča dzīve, kā arī noskaidrot, kāda ir ieteicamā uzvedība, sastopoties ar lāci.

Latvijas lači dzīvo vientuļi, komunicējot savā starpā, vien atstāj aiz sevis teritorijas iezīmēšanas liecības. Izņēmums ir pārošanās un mazuļu audzināšanas laiks. Pieauguša lāču tēviņa individuālā teritorija variē robežās no 500-1300 km2, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 4000km2. Mātīšu teritorijas ir mazākas – no 130-780km2. Turklāt lāči ir klejotāji – tie maina gan dzīves, gan migas vietu. Vērtējot lāčiem nepieciešamo dzīves telpu, aktīvo pārvietošanos un vientuļnieka dzīvi, Latvijā nav iespējams izveidot šīs sugas aizsardzībai atsevišķu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju ar nemainīgām robežām. Esošās aizsargājamās teritorijas ar lieliem purvu un mežu masīviem, piemēram, Ziemeļu purvi, Teiču dabas rezervāts, jau daļēji nodrošina lāčiem nepieciešamo dzīves telpu. Te cilvēka klātbūtne ir ierobežota, taču dzīvnieku nevar “ierobežot” noteiktā telpā. Turklāt savvaļas dzīvnieki neievēro valstu robežas – Latvijā uzskaitīto lāču dzīves areāls var iesniegties gan Igaunijā, gan Krievijā.