700 gadu jubilejā Viļņa sagaida ar pārsteidzošiem vēstures atklājumiem (+FOTO)

Negaidītais vēsturnieku atklājums kļuva par īpašu dāvanu pilsētai, kas svin 700 gadu jubileju, tās iedzīvotājiem un viesiem: makets tika atjaunots un tagad ir eksponēts Lietuvas Nacionālā muzeja paviljonā "Viļņa pirms 200 gadiem". To izdarīt izvedās, izmantojot arhīvos atrastos rasējumus - vairāk nekā pussimtu lielformāta lokšņu.

Pirms divsimt gadiem šāda materiāla sagatavošana bija sarežģīta un droši vien ilga vismaz pāris gadu: pilsēta tika dokumentēta bez kādām ierīcēm, staigājot pa ielām, zīmējot un rasējot katru fasādi, logus, durvis un jumtus. Pēc tam maketu varēja salipināt no mazām koka plāksnītēm.

"Tālāk izveidotā maketa liktenis nav zināms, bet mūsu zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka tas tika izveidots kara mērķiem. Toreiz Lietuva bija zaudējusi valstiskumu un piederēja pie cariskās impērijas. Tās valdība baidījās no nemieriem, jo tikai nesen bija apspiesta 1831.gada sacelšanās. Viņiem bija ļoti svarīgi, lai pilsēta būtu acu priekšā. Ironiski, bet vienlaikus arī prieks, kā viss pa šo laiku ir mainījies: tagad ne vien esam brīvi, bet mums ir arī pilsētas vēsturei unikāls materiāls. Vēsturiskais taisnīgums ir atjaunots, jo makets, kas tika radīts mūsu brīvības centienu apslāpēšanai, tagad ir atdzimis pilsētas iepazīšanai," par pētījumu priecājas muzeja vadītāja dr. Rūta Kačkute.

Kā Viļņa izskatījās pirms 200 gadiem?

Viļņa savas dzīves 700 gados seju ir mainījusi daudzreiz, bet 19. gs. sākumā - radikāli. Uz šo pārmaiņu sliekšņa radītā maketa rasējumi ir nenovērtējams vēstures avots. Tie līdz sīkākajai detaļai parāda tā laika ēku fasāžu detaļas un pat visas pilsētas krāsu gammu.

Atšķirības starp toreiz un tagad pārsteidz: ne visas mūsdienu Viļņas iedzīvotājiem labi pazīstamās, bet viesiem un tūristiem apskatāmās vietas izdodas uzreiz atpazīt maketā. Šajā periodā pilsētas apbūve vēl ir arhaiska, ielas - šauras, priekšpilsētas - kā lauki. Vecpilsēta bija ievērojami blīvāka, jo pie mājām bija daudz saimniecības ēku. Vēlāk tās tika nojauktas, no pilsētas pazuda arī maketā vēl redzamās viduslaiku zīmes, tādas kā aizsargmūri, vārti.

Visvairāk uzmanību piesaista tas, ka maketā vēl nav Ģedimina prospekta, kas kā bulta pāršķeļ vecpilsētu, impēriskās Jaunpilsētas, bet tagad ar vēsturiskām ēkām apbūvētās ielas gan Neres upi toreiz bija pilsētas nomale ar plašiem dārziem.

Maketā var atrast arī Lietuvas valstij sarežģītā perioda zīmes. Reti kurš zina, ka uz Ģedimina kalna, kas šodien tiek uzskatīts par valsts simbolu, cariskā valdība bija uzcēlusi un pret pilsētu pavērsusi lielgabalus. Visa kalna teritorija ilgus gadus bija nepieejams cietoksnis, lai arī šodien tā ir apmeklētākais objekts Viļņā. Maketā var redzēt milzīgus ap Ģedimina kalnu izraktus grāvjus, lielgabaliem uzbūvētus paaugstinājumus. Lai nemiernieki nevarētu nepamanīti tuvoties šim cietoksnim, tika nojaukta maketā vēl redzamā lielā bīskapu pils ar diviem torņiem, kas atradās Katedrāles laukumā, arī citas ēkas.

"Pirms divsimt gadiem izveidotais makets bija ļoti precīzi dokumentēts. Tas ļāva mums konvertēt rasējumus par 3D modeli un atjaunot Viļņas pilsētas maketu jau ar mūsdienīgiem līdzekļiem. Tā eksponēšanai izvēlējāmies izcilu arhitektonisku risinājumu - pilsētas publiskajā telpā tika izveidots sabiedrībai pieejams paviljons. Tā ne tikai izgājām no tradicionālās muzeja telpas, bet arī iekļāvāmies pilsētas audeklā," stāsta projekta vadītāja Asta Ivanauskiene.

Ieraudzīt atjaunoto 19. gs. Viļņas pilsētas maketu var par godu 700 gadu jubilejai atvērtajā Lietuvas Nacionālā muzeja paviljonā "Viļņa pirms 200 gadiem" līdz 2023.gada 15.oktobrim. To apmeklēt var bez maksas, tā apskate piemērota arī ārvalstu tūristiem - maketu papildina audio stāsti, kas ierakstīti lietuviešu, poļu un angļu valodā.

Lietuvas Nacionālā muzeja projekts "Paviljons. Viļņa pirms 200 gadiem" ir Viļņas 700 gadu jubilejas programmas daļa. Viļņas 700 gadu jubilejas svinību iniciators - Viļņas pilsētas pašvaldība, programmas kurators - Viļņas tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības aģentūra "Go Vilnius". Programmas īstenošanu finansē Viļņas pilsētas pašvaldība un Lietuvas Republikas Valdības kanceleja. Paviljona aizbildne ir arī Lietuvas Nacionālā UNESCO komisija, daļēji finansē Lietuvas Kultūras padome.