Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.
Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.
"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.
Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egīls Baldzēns izteica kritiku par to, ka sagatavotie budžeta dokumenti tikai šodien padarīti pieejami. "Tomēr mēs jau nevaram mehāniski likt valdības partijām vienoties," teica Baldzēns.
Viņš pieļāva, ka šodienas sēdi varēja atcelt, vienlaikus esot labi, ka informatīvais ziņojums ticis uzklausīts jau tagad. Sēdē panākta vienošanās, ka 3.oktobrī Finanšu ministrijā notiks NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, bet 10.oktobrī NTSP sēdē tiks uzklausīts ziņojums par pilna apjoma budžetu. Sociālajiem partneriem vajadzīgie dokumenti būšot pieejami trīs dienas pirms sēdes.
LBAS uzskata, ka vēl ir vairāki nopietni jautājumi, par kuriem budžeta kontekstā jārunā. Tostarp veselības aprūpe, kurai piešķirti 34,1 miljons eiro, kas esot aptuveni 5,24% no sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamā.
Tāpat aktuāls jautājums ir par reģionālajiem pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. "Ir daudzas lietas, kas vēl jāpieregulē," teica Baldzēns.
Arī LBAS uzskata, ka valsts izdevumus var samazināt vēl vairāk, bet tajā pašā laikā jāmeklē vēl jauni veidi, kā palielināt arī ieņēmumus.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) kritiku par novēloto dokumentu iesniegšanu pieņēma, norādot, ka budžeta izstrādē ir liels iesaistīto skaits. Viņš atgādināja, ka koalīcija konceptuālu vienošanos par budžetu panāca tikai vakar vakarā, tādēļ arī dokumenti ir pieejami tikai šodien.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam - 50 miljonu eiro apmērā ik gadu. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.
Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028.gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro.
Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc FM informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.
Tāpat ziņots, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.