Nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecības ierobežošanai Baltijas valstīs jāstrādā pie sabiedrības informēšanas un personīgās atbildības veicināšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.
Uz jautājumu, cik liela problēma patlaban ir nelikumīga kokmateriālu tirdzniecība un kokmateriālu izcelsmes izsekojamība, viņš atbildēja, ka Baltijas valstis robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kas nozīmē, ka, ja šajās valstīs notiek kaut kas nelikumīgs, sekas ir jūtamas Baltijā.
Tomēr Pivorjūns uzsvēra, ka jautājums par nelikumīgu mežizstrādi un nelikumīgu kokmateriālu ieguvi bez atļaujām Eiropā kopumā šobrīd nav ļoti aktuāls un faktiski tādi gadījumi netiek konstatēti.
Taču aktuāla problēma joprojām var būt nepatiesas izcelsmes vietas norādīšana no agresorvalstīm ievestai koksnei, minēja FSC vadītājs Baltijas valstīs. Piemēram, kad Krievijas koksni iegādājas pircējs Kazahstānā, pēc tam pārveido koksnes izcelsmes dokumentus un Baltijā to pārdod kā Kazahstānas koksni.
"Ja jums piedāvā iegādāties aizdomīgi lētus kokmateriālus, tad tā ir jūsu izvēle - noraidīt šādu piedāvājumu vai sākt šo spēli. (..) Tas ir tāpat kā tad, ja jūs iegādātos zagtu mašīnu," teica FSC vadītājs Baltijas valstīs, uzsverot, ka atbildība par nelikumīgu kokmateriālu iegādi gulstas uz pircējiem.
Tāpat viņš akcentēja, ka FSC sertifikācija nodrošina izsekojamu apaļkoksnes piegādes ķēdi un ražošanas izcelsmi. "Tātad, ja mēs tagad redzam, ka ir daži uzņēmumi, kas nevēlas pievienoties FSC sistēmai, iespējams, tie ir tie, kas darbojas pelēkajā, ja ne melnajā zonā," klāstīja Pivorjūns.
Viņš arī atzīmēja, ka pēdējos gados Baltijas valstu muitas cīņa ar nelegālo koksni, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas, ir bijusi efektīva un ir efektīvāka nekā citās valstīs. Tas dodot cerību, ka Baltijas valstu struktūras ir pietiekami efektīvas šāda veida problēmu risināšanai.