"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus".
Šobrīd vairākas Latvijas pašvaldības, izstrādājot teritoriālos plānojumus, plāno noteikt virkni ierobežojumus, kas būtiski ierobežotu vēja parku attīstību. Šāds solis ir pretrunā ar valdības līmenī pieņemtajiem enerģētikas stratēģijas mērķiem 2030. un 2050.gadam, kuros uzsvērta lētas un atjaunojamas vietējās enerģijas nozīme valsts konkurētspējai un enerģētiskajai drošībai.
Šī gada jūnijā apstiprinātā "Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam" bija ilgi gaidīts dokuments, kas iezīmēja ilgtermiņa redzējumu par to, kā nākotnē jāattīstās enerģētikas nozarei Latvijā. Tajā būtisks uzsvars likts uz atkarības samazināšanu no fosilajiem energoresursiem un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu.
"Enerģētikas stratēģijā būtisks uzsvars likts tieši uz vēja enerģijas attīstību. Sagaidāms, ka līdz 2030.gadam sauszemes vēja parki varētu saražot 4,6 TWh elektroenerģijas jeb aptuveni 40% no kopējā apjoma, bet līdz 2050.gadam jau 13,8 TWh jeb 55% no prognozētā kopējā apjoma," komentē uzņēmējs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Taču vēja enerģijas attīstība un šo mērķu sasniegšana, kas nodrošinātu enerģētisko neatkarību un zemākas cenas illgtermiņā, ir apdraudēta.
"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus, faktiski bloķējot nozīmīgus enerģētikas projektus. Atsevišķās pašvaldībās pat tiek slēpti aizliegta vēja enerģijas attīstība, kas nav pieļaujams no konstitucionālā viedokļa. Tas ir pretrunā ar nesen apstiprināto Enerģētikas stratēģiju un rada būtisku neskaidrību," situāciju komentē uzņēmējs Artūrs Toms Plešs.
Viņš norāda, ka, ja šāda prakse turpināsies, Latvija riskē neizpildīt Eiropas klimatneitralitātes saistības, zaudēt investīcijas reģionos un nespēt nodrošināt uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem nepieciešamo lēto, atjaunojamo enerģiju, tādējādi bremzējot valsts ekonomisko izaugsmi un vājinot enerģētisko drošību.
"Tajā pašā laikā ir saprotamas pašvaldību un iedzīvotāju bažas par to, cik daudz vēja parku Latvijā tiks attīstīti. Skaidrs, ka lielākā daļa projektu paliks tikai uz papīra un Latvija netiks noklāta ar vēja turbīnām no viena gala līdz otram. Pat pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kurā detalizēti vērtēta ietekme uz cilvēkiem un dabu, negarantē projekta īstenošanu," uzsver Plešs.
Pašlaik atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijas enerģijas galapatēriņā ir ap 44%, bet elektroenerģijas ražošanā tas sasniedz jau ap 70%. Vēja enerģijas loma šobrīd gan ir ļoti neliela - valstī uzstādītas tikai 112 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 137,4 MW, kas veido vien 3,7% no kopējās elektrības ģenerējošās jaudas. Līdz 2050.gadam plānots būtiski palielināt vēja un saules enerģijas apjomus, samazināt energoresursu importu no 45% līdz 22% un nodrošināt elektroenerģiju par vidēji 59 EUR/MWh. Ja pašvaldību noteiktie ierobežojumi apgrūtinās jaunu vēja parku būvniecību, šo mērķu sasniegšana kļūs praktiski neiespējama, kavējot gan enerģētisko neatkarību, gan lētas un konkurētspējīgas enerģijas pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem.