Uzņēmumi Latvijā atsakās no saviem auto, dodot priekšroku koplietošanai (+VIDEO)

Šobrīd darba devēji Latvijā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp ar nepieciešamību saglabāt konkurētspēju un optimizēt izmaksas, vienlaikus nodrošinot saviem darbiniekiem elastīgas un jēgpilnas priekšrocības, kas atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Šajā kontekstā viens no straujāk augošajiem risinājumiem Eiropā un arī Latvijā ir koplietošanas transports kā alternatīva tradicionālajam korporatīvajam auto.

Jaunās paaudzes mainīgās prioritātes

Saskaņā ar globālās konsultāciju un datu analīzes aģentūras Mercer datiem, 24% uzņēmumu joprojām piedāvā korporatīvo auto kā būtisku labumu darbiniekiem, tomēr šis risinājums kļūst arvien mazāk piemērots mūsdienu darbaspēka vajadzībām. Pirmkārt, tas ir finansiāli neizdevīgs, un, otrkārt - jaunākās paaudzes to vairs neuzskata par prioritāti.

Eiropā jaunieši arvien mazāk interesējas par automašīnu īpašumtiesībām un arvien biežāk dod priekšroku sabiedriskajam transportam, kopbraukšanas platformām, mikromobilitātei un elastīgiem risinājumiem. Atsaucoties uz Austrālijas pētniecības aģentūras McCrindle datiem, Z paaudze, kas dzimusi pēc 1995.gada, 2025.gadā veidos 27% no pasaules darbaspēka.

Koplietošanas transports kā daļa no darbinieku "labumu groza"

Tradicionālais korporatīvais auto prasa ievērojamus ieguldījumus, sākot ar iegādi vai ilgtermiņa nomu, beidzot ar regulāru uzturēšanu, apdrošināšanu, stāvvietu nodrošināšanu un grāmatvedības administrēšanu. Turpretim koplietošanas risinājumi, nodrošina elastību, jo uzņēmums maksā tikai par faktiski izmantoto transportu, turklāt bez jebkāda īpašumtiesību sloga.

Darbiniekam tas ir vienkāršs, moderns un ērts ieguvums, ko viņš var izmantot darba vajadzībām, piemēram, komandējumiem vai formālām tikšanās reizēm ārpus biroja. Tādējādi koplietošanas risinājumi kļūst par daļu no darba devēja piedāvātā "labumu groza", gluži kā veselības apdrošināšana vai sporta kluba abonements.

"Korporatīvais auto vairs nenozīmē konkrētam darbiniekam piešķirtu uzņēmuma automašīnu. Tas nozīmē ērtu pieeju mobilitātei, kuru izmantot tikai tad, kad tā ir patiešām nepieciešama. Vienlaikus tas ir signāls darbiniekam, ka uzņēmums rūpējas par viņa ikdienas ērtībām, pielāgojas dzīves ritmam un investē nevis mantiskos resursos, bet gan cilvēkos," uzsver eksperts Edvīns Kažoks.

Uzņēmumu mobilitātes paradumu maiņa Baltijā

Īpaši aktīva sezona ir vasarā, kad pieprasījums pēc mobilitātes pakalpojumiem pieaug. Taču kopumā uzņēmumu aktivitāte gada griezumā ir stabila un B2B segments nav tik svārstīgs kā privātie klienti (B2C).

Interesanti, ka lielākā daļa uzņēmumu Latvijā priekšroku dod braucieniem ar šoferi, nevis automašīnas vadīšanai, jo tas ļauj darbiniekiem ceļā koncentrēties uz darbu vai atpūtu, nevis automašīnas vadīšanu, un sniedz lielāku ērtību un elastību.

Lietuvā un Igaunijā situācija ir ļoti līdzīga - arī tur braucieni ar šoferi ir populārāki nekā koplietošanas automašīnas. Dati liecina, ka uzņēmumi gan Latvijā, gan Lietuvā arvien biežāk izvēlas izmantot mobilitātes pakalpojumus pēc vajadzības, nevis iegādāties vai uzturēt savus transportlīdzekļus.

Neapgūts potenciāls - publiskais sektors

Koplietošanas platformas kā mobilitātes rīks valsts budžeta iestādēm vēl aizvien nav pieejams, taču ar nelielām izmaiņām normatīvajā regulējumā tas varētu mainīties. Latvijā jau šodien ir pieejami risinājumi, kas ļauj nodrošināt efektīvu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu transporta pārvaldību. Jautājums tikai - kurš būs pirmais, kas to izmantos pilnvērtīgi?