Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.
Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, VS.LV informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.
Kompānijā uzsver, ka šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.
"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.
Plānots, ka līdz 2025.gada beigām būvniecības stadijā būs aptuveni 43% no "Rail Baltica" pamattrases. Līdz šim projektam ir nodrošināts vairāk nekā četru miljardu eiro finansējums, kur nozīmīgu daļu veido ES un dalībvalstu ieguldījums. Ņemot vērā inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu, "Rail Baltica" apsver papildu finansēšanas mehānismus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus un ES Militārās mobilitātes fonda līdzekļu piesaisti, norāda "RB Rail" pārstāvji.
Vienlaikus Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA papildināja, ka šis ir nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) atbalsts, kas ļaus turpināt sākto pamattrases būvniecību posmā no Lietuvas līdz Salaspilij un palielinās kopējo izbūvēto pamattrases uzbēruma garumu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) uzsver, ka jaunākais ES finansējuma piešķīrums ļaus Latvijai vēl ātrāk virzīties uz priekšu "Rail Baltica" pamattrases dienvidu posma būvniecībā. "Ir būtiski gan Latvijas iedzīvotājiem, gan Eiropas un Baltijas valstu kolēģiem skaidri parādīt, ka aktīvi strādājam pie kopīga mērķa - izveidot pārrobežu dzelzceļa savienojumu līdz 2030.gada beigām. Pamattrases izbūve projekta pirmajā kārtā ir mūsu šī brīža svarīgākā prioritāte," atzīmē Švinka.
"Rail Baltica" projektā Latvijā būvniecība turpinās Rīgas Centrālajā stacijā un pie lidostas. Tostarp ir pabeigta pagaidu sliežu ceļu izbūve un notiek signalizācijas sistēmu darbi. Savukārt šogad pavasarī atsākti darbi stacijas dienvidu daļā ar mērķi nodot šo posmu pasažieru satiksmei līdz 2027.gada vasarai.
Vienlaikus "Rail Baltica" dienvidu posmā Latvijā sākta būvniecība pie Iecavas, kur top infrastruktūras apkopes punkts un pagaidu loģistikas centrs. Tāpat notiek uzbēruma izbūve, pievedceļu ierīkošana, zemes darbi un pagaidu biroja uzstādīšana, kā arī objektā plānoti grāvju tīrīšanas un ēku demontāžas darbi. Teritorija kalpos kā atbalsta punkts būvdarbiem posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
EK pārstāvniecība Latvijā aģentūru LETA informēja, ka EK ir atlasījusi 94 transporta projektus, kas ES dotācijās saņems kopumā gandrīz 2,8 miljardus eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).
EK vēl ir jāpieņem oficiāls atlases lēmums, pēc kura Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra sāks gatavot dotāciju līgumus izvēlētajiem projektiem. Līgumus plānots noslēgt līdz 2025.gada oktobrim, teikts EK mājaslapā.
Tostarp dzelzceļa transporta projekti šajā projektu uzsaukumā saņems lielāko finansējuma daļu jeb 77% no kopējā finansējuma. Šie ieguldījumi tiks novirzīti būtiskiem infrastruktūras uzlabojumiem TEN-T pamattīklā un paplašinātajos tīklos, jo īpaši valstīs, kuras var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu.
Iestādē norāda, ka starp šiem projektiem ir "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve Baltijas reģionā un Polijā, kā arī infrastruktūras uzlabojumi Grieķijā un Slovākijā. Ātrgaitas dzelzceļa līnijas tiks izbūvētas arī Čehijā un Polijā.
Turklāt 46 projekti 11 dalībvalstīs, tostarp Austrijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā un Zviedrijā, ļaus vilcienus un sliežu ceļus iekļaut Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS), uzlabojot dzelzceļa drošību un sadarbspēju pāri robežām, norāda EK pārstāvniecība Latvijā.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" janvāra beigās iesniedza Baltijas valstu "Rail Baltica" projekta pieteikumu jaunākajam EISI uzsaukumam kopumā vairāk nekā 325 miljonu eiro apmērā.
Projekta uzsaukumā Latvijā finansējums tika pieteikts "Rail Baltica" pamattrases dienvidu posmam virzienā no Lietuvas robežas līdz Salaspilij nākamajai būvniecības fāzei, kas ietver 14,2 kilometru dzelzceļa uzbēruma būvniecību. Papildu pieteikums ietvēra "Rail Baltica" elektrifikācijas tehniskā projekta pirmo fāzi posmā no Latvijas-Lietuvas robežas līdz Upeslejām, kā arī projekta ieviešanas atbalsta pasākumus.
Tika paredzēts, ka Lietuvā darbi tiks koncentrēti uz vairākiem stratēģiskiem elementiem, tostarp trim būvēm Kauņas mezgla dzelzceļa pamattrases posmā, kā arī pilna apjoma elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādi no Latvijas robežas līdz Polijas robežai, reģionālo staciju projektēšanu un izpildprojektēšanas pakalpojumiem. Plānā ietilpst arī zemes iegāde 30% posma starp Polijas robežu un Kauņas pilsētas mezglu.
Savukārt Igaunijā pieteikums ietvēra 10,1 kilometra gara divsliežu ceļa uzbēruma būvniecību posmā no Kerplas līdz Seljai, ietverot dzelzceļa apakšstruktūras un inženierbūvju būvdarbus.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.