• Aigars,
  • Vilma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kazāks: Algu iesaldēšana ministriem būtu simbolisks žests

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:06, 19.06.2025


Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.


Foto: LETA

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka pārmaiņas ne vienmēr visiem patīk - kāds iegūst, kāds zaudē. "Tas nebūs nesāpīgi. Kādam tas vienmēr būs sāpīgi," sacīja Kazāks.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija nevar atļauties līdz Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc pusotra gada, nepieņemt ekonomikai un sabiedrībai svarīgus lēmumus. "Līdz ar to diemžēl būs sāpīgi, bet es ļoti ceru uz labu," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka runa ir par labu pārvaldību, nepieciešamību izvērtēt, kā izmantot valsts rīcībā esošos resursus. "Ja mēs redzam, ka var labāk, tad ir jādara labāk," sacīja Kazāks.

LETA jau vēstīja, ka Siliņa sociālajā tīklā "X" norādījusi, ka aicina lemt koalīciju par algu iesaldēšanu, uzsverot, ka budžeta finansējums 2026.gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.

Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" premjere skaidroja, ka patlaban, kad notiek finansējuma pārskatīšana valsts pārvaldē, ir jārāda politisks žests un jāsāk ar sevi. Vaicāta, vai viņas aicinājums nav novēlots, jo opozīcija uz šādu soli mudināja jau pirms gada, Siliņa atbildēja, ka pērn bija citi ietaupījumi, bet tagad ir "jāiet tālāk". "Pagājušajā gadā iesaldējām partiju finansējumu. Es domāju, turpināsim arī šogad meklēt jaunus risinājumus," solīja valdības vadītāja.

Jautāta, vai algas varētu iesaldēt uz gadu vai ilgāku termiņu, premjere atbildēja, ka tādas detaļas vēl nav izrunātas. Vienlaikus viņa neizslēdza, ka tas varētu būt arī ilgāks termiņš. Ministru prezidente piebilda, ka "budžets ir jāmeklē trīs gadiem, tā nav runa tikai par vienu gadu".

Siliņa pauda uzskatu, ka algu iesaldēšanai ir jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Viņa apzinās, ka valdība tiešā veidā par to lemt nevar, bet viņa aicināja arī valdošās koalīcijas parlamentāriešus lemt par šo jautājumu. "Tas noteikti būtu arī viņu atbildīgs solis - sekot valdības un koalīcijas vadītājas aicinājumam," sacīja premjere.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam Ministru kabineta locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.

2023.gadā bāzes alga bija 1137 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 6,2. Attiecīgi ministru nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 7, kas nozīmē, ka premjerministra nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt 2024.gadā bāzes alga bija pieaugusi līdz 1206 eiro, un ministru nominālā mēnešalga bija 7475 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam - 8440 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kā liecina politiķu iesniegtās deklarācijas, ministriem faktiski izmaksātais atalgojums gan bijis lielāks, jo izmaksātās atlīdzības ietekmē ne tikai likumā noteiktā darba samaksa, bet arī atvaļinājumi, sociālās garantijas un citi faktori.

Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7670 eiro, bet nākamgad, neieviešot premjeres rosinātās izmaiņas, tā būtu 8089 eiro pirms nodokļu nomaksas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijā mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim

Latvijā agri vai vēlu mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim - virs 3000 eiro par kvadrātmetru, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma valdes loceklis Andris Božē.

Ekonomika Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus reisiem pa "Rail Baltica"

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Lasiet arī

Sports Latvijas basketbolisti spraigā cīņā zaudē Serbijai

Latvijas vīriešu basketbola sestdien Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra trešajā mačā ar rezultātu 80:84 (18:22, 20:20, 18:25, 24:17) zaudēja meistarsacīkšu favorītei Serbijai ar Nikolu Jokiču sastāvā.

Pasaule Zelenskis: Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota

Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Ukrainas parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota, sestdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka lietas izmeklēšanā iesaistīts Drošības dienests (SBU).

Sabiedrība Svētdien vietām gaidāms lietus

Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Sabiedrība Vāc parakstus par OCTA atlīdzības izmaksas maksimālā termiņa samazināšanu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzības ātrāku izmaksu, maksimālo izmaksas termiņu samazinot no 30 dienām uz 15 darba dienām pēc visu dokumentu saņemšanas.

Sabiedrība Rīgas bāriņtiesas vadītājs: plānotās reformas vērtējamas pozitīvi

Valdībā atbalstītie grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas paredz atcelt prasību bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus ļaut pildīt tikai no 30 gadu vecuma, kā arī citas izmaiņas, vērtējamas pozitīvi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas loceklis un Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pasaule Laikraksts: Tramps rosinājis Ukrainā izvietot Ķīnas miera uzturētājus

ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka pēc kara beigām Ukrainā būtu jāizvieto Ķīnas miera uzturētāji, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas informēti par šīm diskusijām.