Valsts prezidents: Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītājus un aktualitātes saistībā ar pārtikas cenu samazināšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka pārtikas cenu pieaugums ietekmē ne tikai mājsaimniecību budžetus, bet arī atspoguļo uzticēšanos tirgum kopumā.

Viņaprāt, ir nepieciešams īstenot mērķētus pasākumus, kas palielinās cenu caurspīdīgumu un veicinās godīgu konkurenci starp tirgotājiem un ražotājiem.

Valsts prezidents norādīja, ka noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir solis uz priekšu, tomēr pēc kāda laika ir nepieciešams izvērtēt faktisko ietekmi.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Latvijas Bankas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā.

LETA jau rakstīja, ka 27.maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ar nozares pārstāvjiem parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Noslēgtais memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka desmit preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Memorandu parakstījušās tirgotāju organizācijas iekļauj apmēram 75-80% tirgus spēlētāju, tostarp "top!", "Elvi Latvija", "Aibe", "Narvesen", "Maxima", "Lidl", "Rimi" un citas. Vienlaikus Ekonomikas ministrija turpina darbu arī ar tām mazumtirgotāju ķēdēm, kas nav memorandā.