Kāpēc cilvēki Latvijā dod priekšroku darbam no mājām

2024. gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15–74 gadu vecumā pieaudzis par 6,9 tūkstošiem, sasniedzot 87,9 tūkstošus jeb 11,6% darba ņēmēju (2023. gadā – 80,9 tūkstoši jeb 10,6%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajos datos, kas tiek iegūti darbaspēka apsekojumā.

No attālināti strādājošajiem 58,2 % bija sievietes un 41,8 % – vīrieši. Salīdzinot ar 2023. gadu, tikai vecuma grupā 55–74 gadi ir krities attālināti strādājošo darbinieku skaits pērn – par 0,7 tūkstošiem jeb 5,6 %, kopā veidojot 11,2 tūkstošus. Taču vecuma grupā 15–54 gadi attālināti strādājošo skaits ir audzis par 7,6 tūkstošiem jeb 11 %.

Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (50,3 % no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (47,6 %). Nedaudz vairāk par piektdaļu (22,8 %) darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā; gandrīz tik pat liels īpatsvars strādāja arī valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā (22,2 %).

Ar attālināto darbu šajā CSP veidotajā apkopojumā saprot darbu, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, viņš pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot IKT risinājumus. Tātad datos iekļauti gan tādi gadījumi, kas strādā pēc būtības hibrīdo darbu (piemēram, vienu dienu nedēļā ārpus biroja), gan tādi, kas pilnībā strādā tikai attālināti.

Priekšrocības

Vispirms jāsaprot, ka attālinātais darbs sniedz arī sava veida priekšrocības. Daudzi darbinieki, veicot darbu attālināti, kļūst produktīvāki, jo nav traucēkļu, kas sastopami, piemēram, birojā. Tāpat darbs attālināti nereti palīdz līdzsvarot savu privāto un profesionālo dzīvi, kā arī palīdz ietaupīt laika un finansiālos resursus (nokļūšana uz un no darba, pusdienas ārpus biroja), līdz ar to darbinieki kļūst apmierinātāki.

Darbinieku autonomija

Kādam varētu likties, ka autonomija ir tas pats, kas pilnīga patvaļa un noteikumu trūkums, bet tā gluži nav. Sniedzot darbiniekiem brīvību pieņemt patstāvīgus lēmumus, uzņemties atbildību par savu darbu, darbinieki izrādīs arī lielāku atbildību. Kad darbiniekiem tiek dota iespēja veikt savus darba pienākumus sev ērtā laikā un veidā, viņi sasniedz augstākus rezultātus.

Atgriezeniskā saite

Lai arī attālinātā darba veicējiem vajadzētu sniegt lielāku autonomiju, tas nenozīmē, ka paveikto darbu nevajadzētu pārbaudīt vai monitorēt. Noteikti nav nepieciešams pārbaudīt darbinieka paveikto ik dienas, bet būtu labi šad tad paskatīties, kā attālinātā darba veicējam sokas ar darbu izpildi. Ideālā gadījumā – vajadzētu sniegt arī atgriezenisko saiti. Ja darbu un savus pienākumus darbinieks veic labi un tiešām nevienam nav nekādu sūdzību, tad to arī pateikt. Savukārt, ja darba kvalitāte krītas, klientiem darbinieks nav bieži sasniedzams vai kolēģi nav apmierināti ar attālināto sadarbību, tad informēt par to darbinieku un izrunāt iespējamos risinājumus.

Iesaiste

Neskatoties uz to, ka darbinieki strādā attālināti, ir svarīgi viņus iesaistīt uzņēmuma procesos, pasākumos un aktualitātēs. Nepieciešama regulāra informēšana par plānotajiem darbiem, šī brīža aktualitātēm no vadītāja vai vadības, kopīgas sapulces (t.sk. arī attālinātas) un informēšana un uzaicināšana uz uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem. Ja runājam par ārkārtas situācijām, krīzes apstākļiem, tad vēl jo vairāk nepieciešams darbiniekus informēt un iesaistīt informācijas apritē. Pretējā gadījumā darbinieku vidū var sākties baumas vai neziņa.

Noteikumi

Vairumam no mums noteikumi ir sava veida vadlīnijas. Aicinot darbiniekus veikt darbu attālināti, būtu labi izstrādāt priekšnoteikumus, lai šāda darba organizācija būtu efektīva un lai abas puses būtu apmierinātas. Piemēri, ko var atrunāt:

-Dienu skaitu/periodu, kurā veicam attālināto darbu

-Iespēju darbu veikt sev ērtā laikā un veidā

-Nepieciešamību atskaitīties par padarīto.