Industriālā parka Salaspilī plānots investēt ap 150 miljonu eiro (+VIDEO)

"Industriālās ilgtspējas forumā" eksperti no publiskā un privātā sektora bija vienisprātis par resursu koplietošanu kā priekšnosacījumu industriālo teritoriju jaunajam standartam, kas sekmētu Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Sadarbībā ar Islandes Goda konsulātu uz pasākumu pulcēja valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī finanšu sektora, kokrūpniecības un citu nozaru pārstāvjus, lai diskutētu par industriālās simbiozes potenciālu un kavēkļiem Latvijā.

Atklājot forumu, Baltijā pirmā aprites ekonomikas industriālā parka projekta kuratore Gunita Ķiesnere uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējiem ilgtspēja ir nepieciešamība, lai pilnvērtīgi konkurētu Baltijas un starptautiskajos tirgos. "Resursu koplietošana ļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas un CO2 emisijas, tāpēc parka rezidenti nevis tikai eksistēs līdzās, bet arī veidos industriālu kopienu, apmainoties ar siltumenerģiju, ūdeni, materiāliem un zināšanām. Projekta kontekstā domājam ne tikai par nomnieku vajadzībām, bet arī apkaimes ilgtspēju, veidojot plašas zaļās zonas un nodrošinot pieejamību parka teritorijai Acones un Salaspils iedzīvotājiem un viesiem," norādīja Gunita Ķiesnere.

"Latvijā jāparedz vairāk stimulu, īpaši investīciju piesaistē un pārdomātā plānošanā, šādu industriālo teritoriju attīstībai, kā arī jāveicina informācijas, pieredzes un zināšanu apmaiņa starp publisko un privāto sektoru. Klimata un enerģētikas ministrija, īstenojot LIFE projektu "No atkritumiem uz resursiem", izstrādājusi ceļa karti pārejai uz aprites ekonomiku, kas ir saistoša ikvienam Latvijas iedzīvotājam, uzņēmējiem un pašvaldībām. Tāpēc esmu patiesi gandarīta, ka Baltijā pirmais projekts, kas pēc būtības veicinās apritīgumu industriālo parku nozarē, tiek īstenots tieši Latvijā, kļūstot par jaunu nozares standartu gan mums, gan arī paraugu kaimiņvalstīm," foruma paneļdiskusijā norādīja Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsvēra industriālās simbiozes radītās priekšrocības kokrūpniecības nozares attīstībai: "Šāda mēroga koka apbūve apliecina to, ka koks kā izejmateriāls ir ne tikai ilgtspējīgs, bet arī piemērots un finansiāli pieejams industriālām vajadzībām. Būtiski ir turpināt mērķtiecīgi izglītot visas iesaistītās puses par Latvijā radītiem risinājumiem, kas mazina piesārņojumu, ir labvēlīgi videi un ekonomiski pamatoti. Lai industriālā simbioze Latvijā attīstītos, mums ir nepieciešams regulējums, kas to atbalsta, nevis kavē."

Jau ziņots, ka šogad Salaspils novadā sākās aprites ekonomikas industriālā parka izveidi. Tas būs pirmais industriālais parks Baltijā, kas pilnībā balstīts aprites ekonomikas un ESG principos. Parka attīstībā tuvāko piecu gadu laikā plānots investēt vairāk nekā 150 miljonu eiro. Par nomniekiem var kļūt dažāda lieluma uzņēmumi, kas vēlas gūt labumu no industriālās simbiozes, savstarpēji apmainoties ar resursiem un tādējādi saimniekojot ekonomiski un samazinot CO2 emisijas, ūdens un izejmateriālu patēriņu.

Parks būs piemērota vieta augstas jaudas ražošanas industrijām, nodrošinot dažāda veida jaudas avotus: 25 MW elektrojaudu, lokālo siltuma ražošanu, tvaiku un atjaunīgos enerģijas veidus. Rezidentiem būs iespēja piekļūt attīrītam ūdenim (tehniskajam ūdenim), tādējādi minimizējot dzeramā ūdens patēriņu. Teritorijā īpaša uzmanība tiks pievērsta lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, kā arī paredzēts īstenot dažādas bioloģisko daudzveidību veicinošas aktivitātes. Šāda pieeja ļaus nomniekiem automātiski dzēst lielu daļu radīto emisiju, kas savukārt sniedz virkni ekonomisku un konkurētspējas ieguvumu.