Lielākais aizsardzības industrijas izaicinājums ir cilvēkresursi

Federācijas vadītāja skaidroja, ka ir atsevišķi projekti, par kuriem uzņēmumi saka, ka nevar tos uzņemties. Dažiem "DAIF Latvija" biedriem pasūtījumi ir līdz 2030.gadam, bet cilvēkresursi un gudri cilvēkresursi ir izaicinājums, piemēram, inženieri ir "uz izķeršanu".

Tāpēc Egles-Ločmeles ieskatā ļoti svarīga ir saruna, svarīgs ir dialogs, lai aizsardzības industrija zinātu, kurā laikā un kas būs nepieciešams.

Jautāta, vai ir sasniedzams nesen apstiprinātās aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas 2025.-2036.gadam izvirzītais mērķis līdz 2028.gadam līdz 20% palielināt vietējās industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojuma iepirkumos, Egle-Ločmele sacīja, ka tas ir sasniedzams, bet svarīgi ir, lai tas ir ilgtspējīgi.

"Mēs jau varam sadibināt vēl 50 uzņēmumu, kas tirgos ārvalstu produktus, un principā mēs it kā būsim Latvijas uzņēmumus atbalstījuši. Var arī tādā veidā atbalstīt industriju. Bet var tomēr runāt ar tiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir inženieri, kuri ir ieguldījuši, piemēram, dronu sistēmu attīstībā, lai tur tiktu uzturēta pētniecības kapacitāte, lai tad, kad mums ir skaidrs, kādas būs NBS vajadzības, nepieciešamo var saražot. Tas ir stāsts par ilgtermiņa noturīgām attiecībām, lai stiprinātu industriju," teica Egle-Ločmele.

Jautāta, kā kopumā vērtē jauno aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju, Egle-Ločmele atbildēja, ka tā viennozīmīgi dos grūdienu attīstībai.

Egle-Ločmele par labu stratēģijā atzina to, ka ir ņemts vērā arī tas, ka pagājušajā gadā tika apstiprināta Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija, un Latvija neveido kaut ko atrautu no kopējā kursa.

"Tostarp Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija pasaka skaidru uzdevumu, ka 30% ir jāveido apvienotajiem Eiropas iepirkumiem. Ja tiek aktualizētas vadlīnijas industrijas iesaistei aizsardzības jomā, tad mums principā ir jābūt godīgai sarunai ar Aizsardzības ministriju par to, uz kuru pusi mēs ejam un ko mēs attīstām. Pilnīgi skaidrs, ka tas nav viss iespējamais, jo 30% mums ir pienākums iepirkt kopā ar citām Eiropas valstīm," teica Egle-Ločmele.

Viņa atzina, ka būs vesela rinda ar uzņēmējiem, kuri paudīs neapmierinātību un teiks, ka var saražot arī to un to, bet kaut kādas izvēles būs jāizdara. Tas arī ļautu uzņēmumiem neinvestēt gana dārgus resursus tur, kur tas nav nepieciešams.