Martā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā samazinājās par 39%

Lietuvā cena samazinājās par 40% - līdz 91,98 eiro par MWh, bet Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,2 eiro par MWh.

Martā "Nord Pool" biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Ikstundu cena martā sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no negatīviem 11,53 eiro par MWh līdz 773 eiro par MWh.

Martinsone skaidro, ka martā cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem (AER). Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās (HES) pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana bija 2,5 reizes lielāka nekā februārī. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz četrus grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība.

Īslaicīgu cenu kāpumu izraisīja Zviedrijas ceturtā apgabala un Lietuvas tirdzniecības apgabala starpsavienojuma "NordBalt" neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Ziemeļvalstīs ražošana vēja stacijās pieauga par 20%, bet saules stacijās tika saražots trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā februārī. Tāpat mēneša sākumā un beigās laika apstākļi bija siltāki par normu, un tas īslaicīgi izraisīja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu.

Martā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 2%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, veidojot 2250 gigavatstundu (GWh). Latvijā elektroenerģijas pieprasījums bija par 2% lielāks un sasniedza 571 GWh, Lietuvā tika patērētas 1000 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1% mazāk, bet Igaunijā - 679 GWh, kas ir par 5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas ražošana bija 1821 GWh, kas ir par 7% mazāk nekā 2024.gada martā. Latvijā no šī daudzuma tika saražotas 509 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 46%. Savukārt pārējās Baltijas valstīs ražošanas apmēri pieauga, tostarp Lietuvā par 37%, sasniedzot 838 GWh, bet Igaunijā - par 17%, sasniedzot 474 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība martā bija 81%. Latvijā šis īpatsvars bija 89%, Lietuvā - 84%, bet Igaunijā - 70%.

Martā ūdens pietece Daugavā pieauga par 11% salīdzinājumā ar februāri un sasniedza 641 kubikmetru sekundē, taču tā bija 24% zem daudzgadu vidējā līmeņa, kā arī par 61% mazāk nekā pērn martā. Šī mēneša pietece kļuva par zemāko attiecīgajā mēnesī Daugavā pēdējo septiņu gadu laikā - vēl zemāks līmenis pēdējo reizi bija vērojams 2018.gada martā. Zemā ūdens pietece Daugavā ir skaidrojama ar zemu kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā, kas martā bija 35% zem mēneša normas.

"Latvenergo" stacijās martā kopā tika saražotas 434 GWh elektroenerģijas, kas ir par 31% mazāk nekā februārī. HES ģenerācija pieauga par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 274 GWh. Tikmēr" Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošana saruka par 61% un bija 160 GWh, ko noteica tirgus pieprasījums.

Martā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta ("Nordic Futures") cena bija 32,08 eiro par MWh, kas ir par 19% mazāk nekā februārī. Tajā pašā laikā nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 2% - līdz 36,33 eiro par MWh.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas martā samazinājās galvenokārt laika apstākļu prognožu dēļ - tika gaidīta siltāka gaisa temperatūra un lielāks nokrišņu daudzums. Tas ietekmēja arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītāju, kas pieauga līdz vidēji 12,6 teravatstundām (TWh) virs normas. Papildus tam cenas ietekmēja arī lejupslīde energoproduktu tirgos.

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta ("Dutch TTF front-month index") cena bija 41,96 eiro par MWh, kas ir par 17% mazāk nekā februārī. Tas bija straujākais cenu samazinājums pēdējā gada laikā.

Dabasgāzes cenas pagājušajā mēnesī bija svārstīgas ģeopolitiskās situācijas dēļ - tirgus dalībnieki gaidīja pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Cenu lejupslīdi noteica siltāki laika apstākļi, kā ietekmē samazinājās pieprasījums pēc apkures, līdz ar to arī dabasgāzes. Papildus tam ASV plānotie muitas tarifi tirdzniecības partneriem, tostarp Eiropai un Ķīnai raisīja bažas par ekonomikas attīstību un globālo pieprasījumu. Tikmēr piedāvājuma pusē bija vērojamas stabilas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes un cerības uz piedāvājuma pieaugumu pamiera rezultātā. Dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis martā samazinājās no 38% līdz 34%.

Tajā pašā laikā jēlnaftas nākotnes kontrakta ("Front Month Brent Oil") cena samazinājās par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un bija 71,3 ASV dolāri par barelu.

Arī jēlnaftas cenas bija svārstīgas galvenokārt ASV plānoto muitas tarifu dēļ, kam var būt spēcīga negatīva ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, teikts tirgus apskatā. Cenu samazinājumu noteica ne vien bažas par ekonomikas recesiju, kas var izraisīt naftas pieprasījuma samazināšanos, bet arī OPEC+ lēmums no aprīļa palielināt naftas ieguves apmērus. Tikmēr ekonomikas dati no Ķīnas liecināja par pieprasījuma pieaugumu un radīja augšupvērstu spiedienu uz jēlnaftas cenām.

Savukārt nākamā mēneša ogļu kontrakta ("Front Month API2 Coal") cena bija 97,64 ASV dolāri par tonnu, kas ir samazinājums par 2% salīdzinājumā ar februāri.

Ogļu tirgus martā bija labi nodrošināts - piedāvājums bija stabils, un ogļu krājumi Eiropā pietiekami. Tikmēr pieprasījums turpināja samazināties, ko galvenokārt noteica apkures sezonas beigu tuvošanās.

Eiropas emisijas kvotu "Dec.25" kontrakta ("EUA Futures") vidējā cena martā saruka par 9% - līdz 70,03 eiro par tonnu.

Emisijas kvotu tirgu ietekmēja makroekonomiskie faktori un siltāki laika apstākļi. ASV plānotie muitas tarifi radīja bažas par globālās ekonomikas izaugsmi. Papildus tam siltāki laika apstākļi Eiropā noteica zemāku siltumenerģijas ražošanu, kas samazināja pieprasījumu pēc emisijas kvotām, sacīts tirgus apskatā.