Ģimenes, kas var atļauties māju, ienākumu līmenis sākas no 2500 eiro (+VIDEO)

Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz laukiem, liecina Latvijā veiktā iedzīvotāju aptauja. Kopējā iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli salīdzinājumā ar pērno gadu ir kritusies. Tāpat ievērojams iemesls mājokļa maiņai ir pāreja uz energoefektīvāku mitekli, norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Ja tuvākajā nākotnē būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viens no galvenajiem iemesliem to darīt būtu vēlme pēc energoefektīvāka mājokļa, kas ļauj samazināt ikdienas maksājumus, apgalvo gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%). Šis iemesls ir īpaši svarīgs gados vecākiem cilvēkiem, vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem. Energoefektīvam mājoklim ir daudz priekšrocību – tās patērē mazāk enerģijas, samazinot ikmēneša rēķinus, kalpo ilgāk un draudzīgāk apkārtējai videi, kā arī īpašuma vērtība tirgū, visticamāk, būs augstāka. Savukārt vēlmi mainīt vidi un pārvākties uz citu apkaimi vai reģionu izceļ katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs.

Vienlīdz nozīmīgi iemesli dzīvesvietas maiņai ir darba vietas maiņa un nepieciešamība pēc lielāka mājokļa, piemēram, ģimenes pieauguma dēļ. Īpaši izteikta vēlme pēc lielāka mājokļa ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur šo izvēli atzīmēja 41% iedzīvotāju.

Luminor bankas eksperti novērojuši, ka jaunās ģimenes biežāk izvēlas plašākus mājokļus. Piemēram, ģimenes ar bērniem, kur vidējie mājsaimniecības ienākumi ir 2500 eiro, visbiežāk izvēlas privātmājas. Tomēr arī privātmāju vidējā platība samazinās – pēdējo gadu laikā privātmāju platība samazinājusies par apmēram 13 m2 jeb par vienu istabu mazāk.

Turpretim tikai 13% no visiem respondentiem atzīmē, ka plānotu mainīt dzīvesvietu, jo nepatīk apkaime vai kaimiņi, un gadījumā, ja mājoklis kļūtu ģimenei par lielu, piemēram, kad bērni pārvācas uz savu dzīvesvietu.

Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 26% iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu mājokli, bet 46% ir drīzāk apmierināti, salīdzinājumā aptauju 2024. gadā pilnībā apmierinātu iedzīvotāju skaits ir krities. Tas varētu liecināt par pieaugošām prasībām pret mājokļa kvalitāti, mainīgiem ekonomiskajiem apstākļiem vai citiem faktoriem, piemēram, energoresursu sadārdzinājumu. Neskatoties uz to, kopējā apmierinātība ir salīdzinoši augsta, jo lielākā daļa iedzīvotāju joprojām jūtas drīzāk vai pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu.