Latvijas atjaunojamā enerģētika aktīvi darbojas Baltijas tirgū (+VIDEO)

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus EUR. Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4.februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

"Elektroenerģijas tirgus elektrostacijām nodrošina ieņēmumus par saražoto elektroenerģiju. Bet, papildus saražotajai elektroenerģijai elektrostacijas var pārdot sistēmas palīgpakalpojumus, kas var kļūt par nozīmīgu, dažkārt pat par galveno ieņēmumu daļu. Jaunais balansēšanas tirgus nodrošina elektrostacijām būtiskus papildus ieņēmumus par spēju pēc PSO rīkojuma kontrolēt elektrotīklā nodotās, vai no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu. Pieaugošs saules un vēja elektrostaciju daudzums ierasti tiek uzskatīts par izaicinājumu energosistēmas balansēšanai. Bet patiesībā tās pašas saules un vēja elektrostacijas vienlaicīgi arī spēj piedāvāt balansēšanas pakalpojumu, jo ļoti labi pakļaujas ģenerācijas daļējai regulēšanai, ja ir ieviesta atbilstoša vadības sistēma", norāda AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Sagaidāms, ka jau drīzumā rezervju nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju skaits pieaugs - patlaban Latvijā tehniskās atbilstības izvērtēšanas procesā ir 18 jaunas rezervju nodrošināšanas vienības, kur būtiskāko daļu veido pieteikumi par saules elektrostacijām.

Patlaban stacija spēj nodrošināt līdz pat 50 MW manuālās frekvences atjaunošanas rezervju (mFRR) regulēšanas jaudu abos regulēšanas virzienos un uzņēmums turpina strādāt, lai attīstītu savu elektrostaciju spējas iesaistīties arī citu regulēšanas produktu nodrošināšanā.

"Elektroenerģijas tirgus ir ļoti dinamisks, un jo īpaši tas skar ražotājus, kuri izmanto atjaunīgos energoresursus. Iesaistoties balansēšanas jaudu tirgū, mēs domājam ne vien par komerciāliem ieguvumiem, bet arī apzināmies, ka daļa no atbildības par pārvades sistēmas stabilu un līdzsvarotu darbību gulstas arī uz ražotāju pleciem. Mēs augstu novērtējam AST profesionalitāti šajā jomā un vēlamies būt uzticams partneris otrpus pieslēguma piederības robežai", atzīst enerģetiķis Renārs Urbanovičs.

Balansēšanas jauda ir pakalpojums, ko iegādājas PSO, lai nodrošinātu garantētu balansēšanas resursu pieejamību. Katru dienu notiek izsoles, kurās operatori, pamatojoties uz regulēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem, iegādājas balansēšanas jaudas nākamam 24 stundu periodam. Nepieciešamības gadījumā PSO izmanto iegādātās balansēšanas jaudas frekvences vadībai. Šie pasūtījumi notiek balansēšanas enerģijas tirgū, kur iespējams dinamiski iesaistīties arī tiem dalībniekiem, kuri neuztur jaudas rezervi. Baltijas balansēšanas jaudas tirgus darbību uzsāka šā gada 4.februārī. Tas nodrošina sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētās energosistēmas un elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu Baltijas frekvences kontroles bloka darbībai nepieciešamo balansēšanas jaudas pieejamību, Baltijas PSO jānodrošina pietiekama apjoma balansēšanas jaudas pieejamība. Patlaban tirgus sastāv no frekvences uzturēšanas rezerves (FCR) un manuālās frekvences atjaunošanas rezerves (mFRR). Paredzēts, ka automātiskās frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) enerģijas tirgu integrācija tiks pabeigta 2025. gad 10.aprīlī, kam 2025.gada 15.aprīlī sekos pirmā aFRR jaudas izsole.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem grozījumiem Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, no 2025.gada 1.jūlija izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu būs jāsedz tirgus dalībniekiem, bet līdz tam tās segs AST no saviem ieņēmumiem. Saskaņā ar AST aprēķiniem, papildus izmaksas par balansēšanas jaudu uzturēšanu 2025.gadā būs 42 miljoni EUR. Sagaidāms, ka nākamajā gadā šis izmaksas mazināsies, jo šogad darbu uzsāks AST uzbūvētās elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē.

Kopējais tirgus pieprasījums pēc balansēšanas jaudām Baltijas valstīs 2025.gadā sasniegs aptuveni 1500 MW un tiek prognozēts, ka pieprasījums pieaugs līdz ar atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugumu un tā saukto ģenerējošo patērētāju skaita pieaugumu.