SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.
"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.
Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.
"Degvielas cenas, ņemot vērā naftas tirgus svārstības, var mainīties ar zināmu laika nobīdi - no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām," piebilda Titovs.
Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība aģentūrai LETA sacīja, ka "Brent" indeksa naftas cenas ir piedzīvojušas kritumu no 74 ASV dolāriem par barelu marta beigās līdz 63 ASV dolāriem par barelu patlaban.
Viņš skaidroja, ka straujais cenu kritums ir vērojams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ASV administrācijas lēmums būtiski palielināt tarifus vairumam pasaules valstu paaugstina globālās recesijas iespējamību jau tuvākajā laikā, kas attiecīgi potenciāli samazinās naftas pieprasījumu nākotnē.
Savukārt otrs iemesls, pēc viņa teiktā, ir tas, ka Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ ražotājvalstis ir vienojušās palielināt naftas ieguves apmērus no 2025.gada maija, kas paaugstinās naftas piedāvājumu tirgū.
"Attiecīgi šo abu iemeslu dēļ redzam kritumu naftas pieprasījumā kopā ar pieaugumu tās piedāvājumā, kas, savukārt, rezultējas būtiskā naftas cenas mazinājumā," norādīja Vība.
Viņš papildināja, ka degvielas cenas uzpildes stacijās parasti seko naftas cenu tendencei ar nelielu laika nobīdi konkrētā degvielas tirgotāja produktu piegāžu ķēžu garuma un konkrētā komersanta izveidotā naftas produktu krājuma apmēra dēļ.
Jau ziņots, ka akciju un naftas cenas pasaules biržās būtiski samazinājās, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.
Sestdien, 5.aprīlī, stājās spēkā Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku. Savukārt trešdien aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tostarp Eiropas Savienībai (ES), Japānai un Ķīnai, tiks piemērotas vēl augstākas likmes - Ķīnai tiks piemērots 34% tarifs, bet ES - 20% tarifs.
Atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem, Ķīna paziņojusi, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam. Savukārt ES, reaģējot uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, plāno noteikt muitas tarifus ASV preču importam līdz 25% apmērā, taču negrasās tos piemērot burbonam.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri