• Aigars,
  • Vilma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: ir iespējas ietekmēt inflāciju Latvijā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:45, 31.03.2025


Ekonomiskais konteksts un ģimeņu finansiālās situācijas izmaiņas ļautu rīkoties drosmīgāk.


Pircēji meklē iespējas iegādāties preces par samazinātām cenām.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,8% mazāks nekā pirms gada, bet gads kopumā sācies ar nelielu plusu, jo janvārī bija 2,1% pieaugums, pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tā kā februāra tirdzniecības apjoms ir mazākais gada laikā, tā ietekme ir salīdzinoši neliela. Ir sagaidāms, ka šogad caurmērā mazumtirdzniecības reālais apgrozījums augs apmēram par 3%.

Atsevišķi elementi februāra tirdzniecības datos liecina par darbībā pārvērstu optimismu. Ir augusi tirdzniecība vairākās kategorijās, kur pirkumu summas ir diezgan lielas un bieži ir drīzāk nevis pamatvajadzību apmierināšana, bet dzīves kvalitātes uzlabošana. Par 6,9% gada laikā augusi informācijas un sakaru ierīču pārdošana, par 4,4% elektropreču, bet par 6,5% - būvmateriālu pārdošana. Tomēr februārī ir krasi, par 4,2% samazinājusies pārtikas pārdošana. Tas rada jautājumu - kāpēc tā varētu būt, ja reālās algas aug, iedzīvotāju skaits varbūt samazinās, bet ne tik strauji. Varbūt inflācijas mērījums (kas samazina reālo pārdošanas apjomu, par ko ir runa tirdzniecības datos) neatspoguļo faktisko sadārdzinājumu pārtikas pircējiem tādā ziņā, ka tas pieņem, ka patēriņa grozs gada laikā paliek nemainīgs, bet patērētājiem ir iespēja mainīt groza struktūru, aizsargājot savu pirktspēju. Ja 2021. - 2022.gadā pārtikas sadārdzinājums bija gandrīz visaptverošs, tagad tas ir ļoti nevienmērīgs dažādās produktu grupās, dodot vairāk iespēju pircējiem pielāgoties. Ir iespēja to aizstāt ar kaut ko citu vai vienkārši nepirkt atsevišķus produktus, kas ir krasi sadārdzinājušies, kā piemēram, sviests, šokolāde.

Lai kā interpretētu datus, ir skaidrs, ka Latvijas patērētāju uzvedību šobrīd noteikti var saukt par piesardzīgu. Cilvēki ir ļoti uzņēmīgi pret negatīvu informāciju šobrīd, un tas ietekmē izvēles ar maciņu. Ekonomiskais konteksts un ģimeņu finansiālās situācijas izmaiņas ļautu rīkoties drosmīgāk.

Reālās algas pērn auga par 7,8% un šogad pieaugums turpināsies, kaut arī lēnāk. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus. Bezdarba riski ir zemi, galveno nozaru uzņēmumi sagaida nodarbinātības pieaugumu apstākļos, kad darbaspējīgo skaita tendence ir lejupvērsta, ar īslaicīgām svārstībām pēdējos gados bēgļu ierašanās dēļ. Celtniecības un transporta krīzes dēļ Latvijā ir lielākā vīriešu un sieviešu bezdarba starpība Eiropā, bet tas mainīsies, martā celtniecības noskaņojuma indekss sasniedza augstāko punktu vairāk nekā trīs gados. Uzkrājumi aug strauji, gada sākumā mājsaimniecību noguldījumu pieauguma temps bija gandrīz 10%, summai februārī pārsniedzot 11 miljardus eiro.

Ļoti iespējams, ka patērētāju rīcību ietekmē ģeopolitisko ziņu fons, ko nevar ietekmēt. Taču ir iespējas ietekmēt inflāciju Latvijā, kā arī tās risku izpratni sabiedrībā. Pērn pavasarī patērētāju inflācijas gaidas bija pazeminājušās līdz ļoti zemam līmenim, vasarā tās atgriezās pie vēsturiski vidējā līmeņa, bet šī gada janvārī strauji palēcās virs tā un joprojām ir paaugstinātas. Mazumtirgotāju vērtējums par iespējamo cenu kāpumu martā sasniedza augstāko punktu vairāk nekā divu gadu laikā.

Notikušais inflācijas kāpums kopš vasaras vēsta, ka patērētājiem lielā mērā bija taisnība. Vai ir pamats gaidīt tālāku inflācijas kāpumu? Šāda iespēja ir jāpieļauj, taču, izvērtējot situāciju pasaules ekonomikā un izejvielu tirgos, šīs bažas šķiet pārspīlētas. Ir atsevišķi produkti, kas šobrīd ir dārgi (kakao, kafija, sviests), bet ir arī pretēji piemēri - graudu cenas samērā zemas, tāpat par ļoti mērenu var saukt degvielas dārdzību.

Cenu kāpumu šobrīd var raksturot kā viegli nepatīkamu realitātes fonu, bet ne kā bīstamu un plēsīgu dzīvnieku, kas var izkost gabalu no sasniegtā labklājības līmeņa, kā tas notika laikā apmēram pirms trīs gadiem. Latvijas iedzīvotāji var atļauties tērēt vairāk. Taču patēriņš un līdz ar to arī ekonomika šogad lielā mērā būs atkarīga no nervu noturības globālu plēsoņu priekšā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijā mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim

Latvijā agri vai vēlu mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim - virs 3000 eiro par kvadrātmetru, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma valdes loceklis Andris Božē.

Ekonomika Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus reisiem pa "Rail Baltica"

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Lasiet arī

Pasaule Francijā auto ietriecoties cilvēkos, viens nogalināts un pieci ievainoti

Francijas ziemeļos Normandijā Evrē pilsētā naktī uz sestdienu kāds vīrietis tīši ietriecis auto cilvēkos, vienu nogalinot un piecus ievainojot, pavēstīja amatpersonas.

Sports Latvijas basketbolisti spraigā cīņā zaudē Serbijai

Latvijas vīriešu basketbola sestdien Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra trešajā mačā ar rezultātu 80:84 (18:22, 20:20, 18:25, 24:17) zaudēja meistarsacīkšu favorītei Serbijai ar Nikolu Jokiču sastāvā.

Pasaule Zelenskis: Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota

Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Ukrainas parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota, sestdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka lietas izmeklēšanā iesaistīts Drošības dienests (SBU).

Sabiedrība Svētdien vietām gaidāms lietus

Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Sabiedrība Vāc parakstus par OCTA atlīdzības izmaksas maksimālā termiņa samazināšanu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzības ātrāku izmaksu, maksimālo izmaksas termiņu samazinot no 30 dienām uz 15 darba dienām pēc visu dokumentu saņemšanas.

Sabiedrība Rīgas bāriņtiesas vadītājs: plānotās reformas vērtējamas pozitīvi

Valdībā atbalstītie grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas paredz atcelt prasību bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus ļaut pildīt tikai no 30 gadu vecuma, kā arī citas izmaiņas, vērtējamas pozitīvi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas loceklis un Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.