Zivrūpnieks: 2. ceturksnī konservi Latvijā kļūs «fantastiski dārgi» (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 09:32, 22.03.2025 0

Cenas ceļas, jo nozare nevar ietekmēt izejvielu pašizmaksu.

 

"Negribas žēloties, bet vairāk koncentrēties uz sabiedrības informēšanu par to, ka ir procesi, kurus ražotāji nevar ietekmēt. Nevar vainot ražotājus vai, piemēram, lielveikalus, jo tie var patikt vai nepatikt, bet bez tiem mēs arī nevaram iztikt", - tā zivrūpnieks Jānis Endele.

"Ja daudzās jomās cenu klasiski veido pieprasījums un piedāvājums, tad attiecībā uz zivīm, ne tikai Baltijas jūras, bet arī okeāna zivīm, ir pavisam citas cenu ietekmējošas lietas. Tās ir prognozes par kvotu, par zivju daudzumu. Tas nerada ne pieprasījumu, ne piedāvājumu, bet ir instruments, ar kuru mēs ietekmējam ilgtspējību - ja gribam, lai būtu zivis, lai būtu tīras jūras. Piemēram, mencas Baltijas jūrā iet mazumā, to zinātnieki atzīst un to nav ietekmējusi pārzveja. Viens no iemesliem ir tas, ka jūrā gadiem neapmainās ūdens un tajās vietās Baltijas jūrā, kur mencām patika nārstot, zivju vairs nav. Tad, kad mencu zveju jau aizliedza, nākamajā gadā mencu krājumu pieaugums bija tikai 1%. Tas nozīmē, ka ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt.

Ja runājam par Baltijas jūras brētliņu un reņģi, tad ir jāmin divas būtiskas lietas. Vislielākie brētliņu pārstrādātāji ir Baltijas reģiona valstis, jo saražoto šproti tirgojam visā pasaulē. Arī poļu ražotāji izmanto brētliņu. Šajā gadā ir kvotu samazinājums par 35%, kas nozīmē, ka šāds apjoms šogad netiek nozvejots, netiek pārstrādāts, tostarp arī zivju miltos, kas ir viens no iemesliem sadārdzinājumam. Mēs kā ražotāji tam pielāgojamies, ņemot vērā samazināto kvotu, ceļam cenas, veikali ceļ cenas. Fakts ir tāds, ka šie produkti veikalā kļūst dārgāki.

Savukārt, ja runājam par siļķēm un skumbriju, tad siļķēm pagājušajā ķeršanas sezonā cena pieauga nedaudz. Ir grūti prognozēt, vai tam būs iespaids uz gala cenu veikalā; domāju, ka ļoti minimāls. Savukārt skumbriju ietekmēja notikumi, kas sākās pagājušā gada vasarā. Zinātnieki bija nolēmuši, ka skumbriju kvota ir jāsamazina. Islandē, kas bija pirmā valsts, kurā sākās skumbriju zveja, jau no 30% samazinātās kvotas nenoķēra 30-40%. Viņiem kuģi ir aprīkoti ļoti labi, taču viņi zivis neatrada. Tas nenozīmē, ka zivju nav, bet tās neatrada. Viņu nenoķertais deficīts "auga augumā", nespēja noķert atļauto apjomu un iestājās nevis "pircēju tirgus", kas ir tirgus, kurā pircējs diktē cenu, bet gan "iepircēju tirgus" - līgumi bija saslēgti, zivju nav, bet cenu mainīt nedrīksti. Šajā brīdī izejvielai ir fantastiski augsta cena, kura veikalos parādīsies otrajā ceturksnī".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Uzņēmumi Latvijā atsakās no saviem auto, dodot priekšroku koplietošanai (+VIDEO)

Tas nozīmē ērtu pieeju mobilitātei, kuru izmantot tikai tad, kad tā ir patiešām nepieciešama.

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika ĀM valsts sekretārs: Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV

Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV, īpaši aizsardzības industrijas, tehnoloģiju un enerģētikas sektorā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš otrdien, 1.jūnijā, tikās ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju, kas ieradusies vizītē Baltijas valstīs.

Lasiet arī