• Klaudija,
  • Persijs,
  • Vaida
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pārkvalifikācija Latvijā līdz 2030.g. būs nepieciešama 70% darba ņēmēju (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:02, 12.03.2025


Jāaizdomājas par to, kā esošā profesija var mainīties nākotnē.


Daudzi uzņēmumi investē darbinieku apmācībā.

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru, pauž Latvijas darba tirgus eksperte Katja Leidmane.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030.gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Par pašām pieprasītākajām profesionālajām prasmēm nākamajā piecgadē Baltijā tiek nosauktas iemaņas darbā ar mākslīgo intelektu un lielajiem datiem, tīkliem un kiberdrošību, kā arī tehnoloģiju pratība. Vispārējās spējas piecu vispieprasītāko prasmju sarakstā ir zinātkāre un vēlme mācīties, kā arī noturība un elastīgums.

Tāpat darba devēji norāda, ka globāli visstraujāk pieaugs tādu darbu skaits, kas saistīti ar tehnoloģijām: lielo datu un mākslīgā intelekta speciālisti, programmētāji, inženieri. Visstraujāk samazināsies, savukārt, administratīva rakstura darbi, kas prasa šauru prasmju spektru un viegli automatizējami. Taču neskatoties uz to, ka daļa darbu nebūs vajadzīga, darba vietu skaits pasaulē turpinās augt, un nemainīgi vislielākās nodarbināto skaita ziņā būs ar cilvēkiem paša nepieciešamākā nodrošināšanu saistītas nozares: lauksaimniecība, būvniecība, pārtikas pārstrāde, loģistika. Arī Baltijā paredzama darba vietu skaita palielināšanās. Divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu ir nobažījušies, ka situācija ar talantu pieejamību turpinās pasliktināties, kas norāda uz izaugsmes ambīcijām.

Kā šīs atziņas interpretēt un ko darīt?

Ieteikumi darba ņēmējiem

Manuprāt, ziņojuma vissvarīgākā atziņa ir, ka uzņēmumi turpina plānot izaugsmi un darba vietu skaita palielināšanu. Tas kopumā rada optimistisku skatu nākotnē. Darbs būs, mākslīgais intelekts neaizvietos darbiniekus, bet tikai noteiktas darbības. Baltijā vēl jo vairāk, darba devēji būs ieinteresēti darba spējīgo iedzīvotāju piesaistē to trūkuma dēļ, kas nodrošina zināmas priekšrocības.

Vēl viena laba ziņa: šīs priekšrocības var palielināt, ieguldot savas kvalifikācijas celšanā un papildu prasmju apgūšanā. Pirmkārt, jāaizdomājas par to, kā esošā profesija var mainīties nākotnē. Šeit ir vērts gan sameklēt internetā pieejamos resursus, gan aprunātiem ar saviem kolēģiem, vadītāju, gan iespējams prātā vētrā jāiesaista MI. Jūsu personīgajai prognozei nav jābūt perfektai, ir daudzi faktori, par kuriem nezinām un precīzi pareģot nākotni nav iespējams. Šī vingrinājuma vērtība ir pati dažādu scenāriju izspēlēšanas prakse, savas uzmanības fokusēšanā uz notikumiem, kas var palīdzēt labāk saprast tendences. Otrkārt, balstoties uz iespējamo scenāriju, jānosprauž mērķis iemācīties kādu jaunu prasmi, kas nākotnē noderēs. Tam nav jābūt izaicinošam plānam par augstākās izglītības iegūšanu vai dārgiem kursiem. Var un droši vien pat labāk ir sākt ar maziem soļiem, iestrādāt mini izmaiņu savā darba rutīna, izlasīt kādu eksperta rakstu savai profesionālajai izaugsmei, iziet tiešsaistē pieejamu kursu par kādu tēmu, apgūt kādu IT rīku vai paspēlēties ar MI. Mēs apgūstam jaunas prasmes, mainoties apstākļiem, bieži vien pat nemanot. Pati šī procesa apzināšanās un vadīšana būs lieliska priekšrocība nākotnes darba tirgus pārmaiņās, jo tas ļaus mums stiprināt tik aktuālās un dzīvē noderīgo zinātkāri un vēlmi mācīties, un līdz ar to arī elastību un noturību.

Ieteikumi darba devējiem

Lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju, pirmais solis ir noteikt, kuras prasmes ir kritiskas gan šobrīd, gan nākotnē. Pirms trijiem gadiem veiktais pētījums par pieeju prasmju attīstībai Baltijā rāda, ka darbinieku attīstību stratēģiski plāno mazāk kā trešdaļa uzņēmumu. Ikdienā satiekot daudzus personāla vadītājus, es saņemu apstiprinājumu tam, ka situācija nav mainījusies. Rets darba devējs var pateikt, kādas kompetences uzņēmumā ir obligāti jāuztur vai jāattīsta. Spēja noteikt 3 - 5 svarīgākās prasmes dažādām darbinieku grupām, to skaitā tādas, kas būs aktuālās pēc 5 gadiem, ir izšķiroša, lai veicinātu organizācijas izaugsmi un nepieciešamo pakāpenisko transformāciju.

Otrais solis ir nospraust mērķtiecīgu šo prasmju attīstības plānu, ieskaitot regulāru progresa mērīšanu. Ar pamata darbību saistītajos procesos šādi plāni prioritāro virzienu attīstībai ar izvirzītajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem ir norma, taču apmācību un attīstības jomā tie bieži vien iztrūkst. Šajā posmā ir būtiski arī izvērtēt, kādas attīstības metodes ir tās atbilstošākās katrai no prasmēm, piemēram, vajadzīgas darba pieredzes nodrošināšana, koučings, mentorings, mikro e-apmācības, tradicionālās klātienes mācības, kā arī atrast piemērotus risinājumus. Laba ziņa, ka daudziem uzņēmumiem ir pieejamas valsts subsidētās programmas, piemēram, digitālo prasmju apgūšanai, kas nopietni mazina nepieciešamo ieguldījumu.

Trešais solis ir mācīšanās kultūras veicināšana, atbalstot darbiniekus, kuri alkst pēc attīstības, un stiprinot viņu kopienu. Šajā jomā Latvijā ir daudzi veiksmīgi piemēri gan vietējās, gan starptautiskās organizācijās, kur darbiniekiem tiek piedāvātas e-apmācību platformas, iespējas apmācīt citus, kļūt par mentoriem un mentorējamajiem utt. Galvenais izaicinājums šajā - līdz ar darbinieku individuālo attīstības plānu atbalstīšanu noturēt fokusu uz tām kompetencēm un prasmēm, kas ir noteicošās pamata darbības uzturēšanai un izaugsmei.

"Vai nepieciešamība pēc jauno prasmju apgūšanas 70% no strādājošajiem Latvijā ir daudz vai maz? Šo ir grūti novērtēt. Iespējams, arī pēdējā piecgadē divas trešdaļas darba ņēmēju ir apguvuši jaunās prasmes. Pat visticamāk, tā ir, un jauns Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums nav aicinājums darīt vairāk. Jautājums ir, vai mēs varam mācīties gudrāk, t.i. apzinātāk, efektīvāk un savlaicīgāk, lai neliels Latvijas iedzīvotāju skaits ir augstākās raudzes profesionāļu kopiena, gatava nākotnei", - tā Leidmane.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes (+VIDEO)

Mums jau ir apmeklējuši tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Ekonomika «Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Ekonomika Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Lasiet arī

Pasaule Makrons: Ukrainas drošības garantēšanā ir gatavas piedalīties 26 valstis

26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Sabiedrība Rinkēvičs: Valstij un baznīcai ir arī kopīgas rūpes

Satversme nosaka valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, valsts sakrālā mantojuma saglabāšana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā.

Sabiedrība Reģionālajā sabiedriskajā transportā nākamgad pieaugs biļešu cenas

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Sabiedrība Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

Diskusiju cikls "Bez punkta uz i" turpinās jau trešo sezonu un 5.septembrī notiks jau devītā diskusija šoreiz par detektīviem mūsdienās. Detektīvs kā mūsdienu cerība atgūt taisnīgumu un atjaunot kārtību pasaulē.

Kriminālziņas Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.