No darba tirgus turpina izkrist cilvēki ar darba tirgum neatbilstošām prasmēm

Viņa skaidroja, ka aizvien lielākais izaicinājums Latvijas darba tirgū ir neatbilstība starp darba devēju pieprasītajām prasmēm un pieejamo brīvo darbaspēku. Simsone gan uzsvēra, ka pārmaiņas notiek un šī plaisa mazinās, bet ne tik strauji, kā to pieprasa darba tirgus.

Viņa uzsvēra, ka viens no NVA lielākajiem fokusiem patlaban ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir darba tirgū, bet kuriem ir paaugstināts risks izkrist no tā. Viņa uzsvēra, ka apmācības ir pieejamas. Dažbrīd pat esot grūti nokomplektēt grupas mazās intereses dēļ.

Simsone ieskicēja, ka pērn bezdarba līmenis samazinājās visos Latvijas reģionos, bet visstraujāk Latgalē, kas ierasti ir ar augstāko bezdarba līmeni. Rīgā bezdarba līmenis joprojām ir vismazākais, bet tai pat laikā galvaspilsētā ir lielākais brīvo vakanču skaits.

Rīgas reģionā ļoti daudz meklē zemas vai vidējas kvalifikācijas darbiniekus, taču tādu reģionā ir ļoti maz. Vairāk tādu ir Latgalē, skaidroja NVA direktore. Vienlaikus šajos amatos atalgojums ir minimālās algas apmērā vai nedaudz virs tās. Tāpēc iedzīvotājiem ir būtiski, ka šis darbs ir tuvu dzīvesvietai, jo papildu izdevumi, pieņemot darbu attālāk no dzīvesvietas, ir nesamērīgi ar ieguvumiem.

Runājot par citiem tematiem, NVA direktore sacīja, ka šī gada sākumā saņemti divi kolektīvās atlaišanas paziņojumi no uzņēmumiem, kas kopumā var skart 55 nodarbinātos.

LETA jau vēstīja, ka Latvijā faktiskā bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 6,8%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša beigām ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2024.gada decembrī Latvijā bija 64 100 bezdarbnieku, kas ir par 1400 vairāk nekā novembrī, bet par 2500 mazāk nekā 2023.gada decembrī.