Kādi faktori palielina cenas Latvijā, stāstīja zinātnieks (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 07:00, 14.01.2025 0

"Inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži".

 

Inflācijas kā problēmas uztvere ir visai saasināta, un šo apstākli nevar ignorēt, - pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viens no joprojām krasās neapmierinātības iemesliem ir tas, ka cenu izmaiņas gada griezumā nav vienīgais iespējamais dzīves dārdzības izmaiņu mērījums. Kopējais cenu līmenis pērn vidēji bija par 29,4% augstāks nekā 2021.gadā. Atsevišķu produktu cenu kāpums ir bijis ļoti uzkrītošs arī nesenākā pagātnē, piemēram, sviests decembrī maksāja par 34,9% vairāk nekā pirms gada, bet šokolāde par 20,4% vairāk. Tas ir saistīts ar sviesta un kakao augstajām cenām biržās.

Cits ļoti svarīgs apstāklis - inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži. Pasaules uztveri nosaka norises, par kurām saņem biežus atgādinājumus. Ikdienā pērkam pārtiku un bezalkoholiskos dzērienus, tie decembrī bija par 5,5% dārgāki nekā pirms gada. Tāpat regulāri saņemam atgādinājumus par sakaru pakalpojumu tarifu izmaiņām (+6,2%), apmeklējam frizētavu (+5,8%), maksājam par kursiem (+6,1%), pērkam laikrakstus un žurnālus (+18,2%).

Apģērbus un apavus, kas gada laikā sadārdzinājušies tikai par 0,3%, arī pērkam diezgan regulāri, tomēr daudz retāk nekā pārtiku. Nozīmīgi izdevumu posteņi ir elektrība (-2,6%), siltums (-9,5%). Nereti maksājumi par tiem notiek automātiski, vai vismaz tos mājsaimniecībā veic viens cilvēks, bet pārtikas un žurnālu cenas, tā teikt, zib gar acīm visiem. Lētāka nekā pirms gada bija degviela (-0,8%), arī to nevarētu saukt par sadzīvisku sīkumu. Katrs degvielas pirkums ir daudz lielāks par katras atsevišķas pārtikas vienības iegādi.

Vārdu sakot, lielā realitāte sevi no mozaīkas gabaliņiem ir salīmējusi tā, lai mūs visus pēc iespējas vairāk kaitinātu. Mēs nepārtraukti tiekam durstīti ar sīkām, bet nejaukām inflācijas adatām. Savukārt cenu samazināšanās citām precēm un pakalpojumiem ir kā mērena ūdens līmeņa pazemināšanās baseinā, to it kā var pamanīt, bet ir vieglāk ignorēt nekā adatu dūrienus.

Ir sagaidāms, ka šogad, 2025.gadā, vidējā inflācija būs ievērojami augstāka (ap 2,5%) nekā bija pērn (1,3%). Enerģijas cenu nomierināšanās pēc pandēmijas un kara sākuma šoka jau būs visumā atspoguļojusies patēriņa cenu datos, bet izmaksas uzņēmumiem kopumā augs, galvenais iemesls būs algu kāpums -mērenāks nekā 2023. - 2024.gadā, taču joprojām nozīmīgs. Par laimi, Vienlaikus var cerēt, ka inflācija būs mazāk emocionāli nepatīkama, cenu kāpums būs mazāk izteikts precēm un pakalpojumiem, kas veido visvieglāk pamanāmo realitātes daļu. Turklāt tālāk pagātnē attālināsies "miera laiku" cenu līmeņa atblāzma prātos. Varētu teikt, tas neatrisina problēmu, tikai to palīdz aizmirst. Taisnība, taču atcerēsimies, ka aug ne tikai cenas. Algas pērn bija apmēram par 32% augstākas nekā 2021.gadā, bet desmit gados tās ir augušas 2,2 reizes, kamēr cenas šajā laikā - par 46%.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Ekonomika Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Ekonomika Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Lasiet arī

Ekonomika Gada inflācija jūnijā Latvijā pieaugusi līdz 3,8%

Latvijā patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūniju - palielinājās par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Latvijā ir Baltijā dārgākās pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika FM: Latvijas inflāciju ietekmē vietējais pārtikas cenu kāpums (+VIDEO)

Austrumeiropas valstīs uztura īpatsvars patēriņa grozā ir visaugstākais.

Pasaule Inflācijai ASV maijā četros mēnešos pirmais kāpums

Gada inflācija ASV maijā palielinājusies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts pirmais kāpums pēdējos četros mēnešos, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.