Latvija nav izmantojusi visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus

"Teorētiski līdzekļu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir krietni daudz. Pirmkārt, tās ir investīcijas. Vai esam izdarījuši visu, lai piesaistītu investīcijas? Domāju, ka nē," teica Šteinbuka.

Viņa par piemēru minēja Lietuvu, kuras ekonomika pagājušajā gadā, neraugoties uz kopējo stagnāciju Eiropas Savienībā (ES), provizoriski pieauga par 2,2%.

"Mēs bieži sakām, ka mūsu ģeopolitiskais stāvoklis neveicina investīcijas, jo blakus ir neprognozējams kaimiņš. Tomēr tāds pats kaimiņš ir arī blakus lietuviešiem, un, neraugoties uz ģeopolitiskiem apstākļiem, Lietuva panāca izaugsmi," norādīja Šteinbuka, piebilstot, ka Lietuvā varētu būt pievilcīgāks un labvēlīgāks investīciju klimats, tostarp ir pieejamāki kredīti bankās, mazāka birokrātija, kā arī ir uzņēmumus atbalstošāka valdības rīcība.

"Grūti nosaukt visus iemeslus, bet rezultāts ir redzams - Lietuvā iekšzemes kopprodukts (IKP) aug, bet mums samazinās, plaisa starp mūsu IKP uz vienu iedzīvotāju un Lietuvas palielinās. Žēl, ka mēs neesam izmantojuši visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus," teica FDP priekšsēdētāja.

Viņa norādīja, ka ES fondi visās trijās Baltijas valstīs ir viens no izaugsmes veicinātājiem un Latvijā pat lēnas izaugsmes apstākļos liela nozīme bijusi Eiropas finansējuma ieguldīšanai.

Šteinbuka norādīja, ka atbilstoši novembra prognozēm 2024.gadā Latvijas ekonomikā no ES fondiem vajadzētu ienākt apmēram 847 miljoniem eiro, kas ir par 159 miljoniem mazāk, nekā bija prognozēts vasarā.

Tāpat viņa norādīja, ka Finanšu ministrija seko, lai ES fondu ieviešana nekavētos, un rezultāti ir labāki, proti, ja plānošanas periodā 2014.-2020.gadam projektu iesniegumi tika izskatīti vidēji 179 dienās un pēc iesniegšanas uzreiz apstiprināja vien 0,08% projektu, tad esošajā 2021.-2027.gada periodā projektus vidēji izskata 41 dienas laikā un ar pirmo piegājienu apstiprina 49%.

"Lai gan progress ir ievērojams, tomēr vēl joprojām ir, kur augt, un vēl joprojām redzam, ka līdzekļu apguve aizkavējas un tiek pārvirzīta uz nākamo gadu," atzina Šteinbuka.

Pēc viņas stāstītā, tiek prognozēts, ka 2025.gadā ekonomikā ieplūdīs vēl apmēram 1,52 miljardi eiro, 2026.gadā - 1,49 miljardi eiro, bet 2027. un 2028.gadā - vidēji vairāk nekā 900 miljoni katrā gadā. "Tik daudz ES finansējuma kā nākamajos gados neatceros un nezinu, kad vēl būs. ES fondu efektīva ieguldīšana Latvijas ekonomikā ir milzīga iespēja sekmēt izaugsmi," atzina FDP vadītāja.

Savukārt attiecībā uz eksportu, kas arī ir viens no izaugsmes veicinātājiem, pastāv objektīvas grūtības, norādīja Šteinbuka, skaidrojot, ka ES ekonomikas stagnācija mazina pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem. "Baidos, ka situācija turpmāk neuzlabosies, jo pastāv risks, ka ASV ieviesīs stingrus protekcioniskus ierobežojumus, paaugstinot tarifus Eiropas precēm. Tas noteikti neveicinās eksportu, gluži otrādi," teica Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka, neskatoties uz stagnējošiem ES tirgiem, Latvija ir spējusi pārorientēt eksporta tirgus. "Mēs dzīvojam sankciju pasaulē, un esošā ģeopolitiskā situācija liek pārorientēt mūsu eksportu no Krievijas un Baltkrievijas uz citiem tirgiem," atzīmēja Šteinbuka.

Pēc viņas minētā, ja 2020.gadā Latvija uz Krieviju eksportēj 8,5% eksporta kopapjoma, tad pērn 10 mēnešos apmēram 5,6%. "Tas joprojām ir daudz, bet tomēr eksporta īpatsvars iet uz leju," uzsvēra Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka uz ES valstīm 2020.gadā Latvija eksportēja 65,5% no eksporta kopapjoma, bet pērn 10 mēnešos - 69,4%. "Tādējādi uz ES esam sākuši eksportēt lielāku apjomu, neskatoties uz to, ka ES pieprasījums pašlaik ir ierobežots," stāstīja FDP priekšsēdētāja, uzsverot, ka Latvijas uzņēmumu eksportspējas stiprināšanai nepieciešama aktīvāka kreditēšana un lielākas investīcijas jaunās inovatīvās tehnoloģijās, kā arī cilvēkkapitāla pieejamība.