Gauss norāda, kad būs piemēroti tirgus apstākļi «airBaltic» iziešanai biržā

Viņš skaidroja, lai "airBaltic" veiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un palielinātu kapitālu, kapitāla tirgos ir jābūt labvēlīgai situācijai.

"Tā tāda nebija pagājušajā gadā, tā tāda nav arī šodien. Situācija varētu mainīties pavasarī, jo mēs redzam, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, iespējams, ir gaidāmas pārmaiņas. Bet šodien mēs to vēl nezinām," teica Gauss.

Komentējot, kāda ir pašreizējā situācija ar stratēģisko investoru, Gauss sacīja, ka tas ir akcionāru jautājums, kurā Latvijas valsts jau ir sniegusi paziņojumus. "Es varu tikai atkārtot to pašu, ka tas ir sagaidāms un notiek pozitīva virzība. Gala lēmums, protams, ir abu pušu - jaunā akcionāra un Latvijas valsts - ziņa," sacīja Gauss.

Viņš minēja, ka "airBaltic" vēlētos redzēt investoru pirms IPO, kā arī viņš izteica cerību, ka šis troksnis, kas patlaban ir Latvijas publiskajā vidē, nenobiedēs "airBaltic" potenciālos investorus. "Varbūt tas ir pozitīvi, kas šis troksnis ir tikai Latvijā, bet šāda veida ziņas noteikti nav nekas labs kādam, kurš vēlas kaut kur investēt," sacīja Gauss.

Komentējot, kad tiks samazināts aviokompānijas pamatkapitāls, Gauss norādīja, ka visi nepieciešamie pasākumi IPO veikšanai tiks īstenoti tad, kad akcionāri vēlēsies tos veikt, un tas ir saistīts ar IPO piemērotāko laiku.

Gauss papildināja, ka patlaban kompānija fokusējas uz pārdošanas kampaņu, kas parasti sākas šonedēļ, bet patlaban kompānija to atliks par dažām dienām.

"Mums vēljoprojām šogad ir jāpārdod septiņi miljoni vietu, biļešu. Tas nemainās, ja arī mēs atceļam lidojumus. Negatīvisma dēļ tagad mēs pazaudēsim vienu nedēļu, lai sāktu lielo pārdošanas kampaņu," sacīja Gauss.

Viņš rezumēja, ka šogad galvenais uzsvars tiek likts uz IPO, lai nākamajos piecos gados panāktu izaugsmi un divkāršotu uzņēmuma lielumu, kā arī kompānija šogad lidmašīnās vēlas ieviest "SpaceX" interneta pieslēguma sistēmu "Starlink".

"Šogad mēs koncentrēsimies uz labāku savienojamību nekā pagājušajā gadā no Baltijas valstīm. Un, protams, mēs cenšamies sasniegt labāku rentabilitāti. Jo pagājušajā gadā, runājot par peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), viss bija kārtībā, bet, ja mēs skatāmies uz neto darbības rezultātu, mēs neesam apmierināti ar to. Tāpēc mēs cenšamies uzlabot savu bilanci, cerams, arī ar IPO palīdzību," atzīmēja Gauss.

LETA jau ziņoja, ka pirmdien, 6.janvārī, valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.

"airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.

Ministrs uzsvēris, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.

"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," rakstījis Briškens.

"airBaltic" 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Gauss aģentūrai LETA sacīja, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, un aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.