Gada nogalē darījumu ar mājokļiem skaits Latvijā audzis

"Latio" darījumu vadītāja Vidzemē Daiga Blumberga norāda, ka gada nogalē mājokļu tirgus kļuvis aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk. Pircēju un pārdevēju aktivitātes pieaugums fiksēts arī reģionos. Rudens sākumā īpaši aktivizējās īpašnieki, kuriem pieder vairāki īpašumi, un kuri nenes labumu vai zināmus ienākumus.

Savukārt pircēju aktivitāte pieaugusi, sākot no oktobra, ko var skaidrot ar pieejamāku banku finansējumu, kā arī pieradumu pie ģeopolitiskās situācijas un vispārēju stabilitāti, ko veicina arī pozitīvie Eiropas Centrālās bankas lēmumi starpbanku likmes samazināšanai, klāsta "Latio".

Patlaban pircēju vidū joprojām pieprasītākie ir vienas līdz divu istabu mājokļi, kas skaidrojams ne tikai ar finansiāliem apsvērumiem, bet arī mājsaimniecību struktūru. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēsēm, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas vai ir spiesti dzīvot vieni.

Uzņēmumā informē, ka pēdējā desmitgadē viena cilvēka mājsaimniecību skaits pieaudzis vidēji par pieciem procentpunktiem visās vecuma grupās. Šī tendence nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus, jo mūsdienu prasībām neatbilstošs un energoneefektīvs mājoklis ir milzīgs finansiālais slogs ar mazām cerībām uz vērtības pieaugumu.

Tāpat "Latio" pārstāvji secinājuši, ka Latvija ir līdere Eiropas Savienībā (ES) pēc iedzīvotāju īpatsvara, kas spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos, apsteidzot gan ES vidējo rādītāju, gan Lietuvu un Igauniju. Pārpildītos mājokļos Latvijā dzīvo gandrīz 41% iedzīvotāju, kamēr vidēji ES šis rādītājs esot vismaz uz pusi zemāks.

"Latio" apkoptie dati arī liecina, ka šogad novembrī summas mediānas rādītājs par notikušajiem darījumiem ar mājokļiem nepārsniedz 32 000 eiro, tādējādi puse mājokļu tiek pārdoti par summu, kas zemāka par šo slieksni. Oktobrī summas mediāna bija 34 000 eiro, septembrī - 33 400 eiro, bet augustā un jūlijā - virs 30 000 eiro.

Vienlaikus "Latio" Mājokļu pircēju pārliecības indeksā par šā gada novembrī secināts, ka vidējais laiks, kas nepieciešams, lai mājokli pārdotu par tirgus cenu, ir 61 diena, 12% mājokļu tiek pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu, 66% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes, bet 17% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs.

Salīdzinot ar oktobri, novembrī kopējais Rīgas dzīvokļu piedāvājums pārdošanas segmentos palielinājies par 3%, bet īres segmentos - par 7%. Iegādei bija pieejami 4910, savukārt īrei - 3000 dzīvokļi. Tāpat aptuveni 44% no pārdošanas piedāvājuma novembrī veidoja dzīvokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs, bet īrei pieejamo mājokļu skaits sērijveida ēkās novembrī bija 1210. Dzīvokļa cena apkaimēs bija vidēji 1010 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 1% mazāk nekā oktobrī, bet Rīgas centrā vidējā cena samazinājās par 2% līdz 1410 eiro par kvadrātmetru.

Vienlaikus 12% pieaugums novērots pārdošanas sludinājumos jauno projektu pirmreizējā tirgū - novembrī Rīgas apkaimēs iegādei bija pieejami 1590 dzīvokļi. Mājokļu cenas sludinājumos saglabājās aptuveni 2775 eiro par kvadrātmetru apmērā, bet noslēgtajos darījumos vidējās cenas samazinājās līdz 2750 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 3% mazāk nekā oktobrī.

Savukārt jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas apkaimēs dzīvokļi pārdoti vidēji par 2060 eiro kvadrātmetrā, kas ir par 4% vairāk nekā oktobrī, bet Rīgas centrā cenas sasniedza 3010 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 7% vairāk nekā oktobrī.