• Daira,
  • Dairis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Darbību uzsāk Latvenergo saules parks Priekulē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:56, 07.12.2024


2025.gadā plānots pievienot enerģiju uzkrājošās tehnoloģijas un 2026.gadā izbūvēt divas vēja turbīnas.


Saules parkā ir uzstādīti 12 634 saules paneļi un 38 invertori.

Plānojot gada laikā attīstīt saules elektrostacijas vismaz 100 MW apjomā, AS "Latvenergo" ar uzstādīto jaudu 115,2 MW ir pārsniegusi sākotnējo mērķi. Noslēdzot projektu SES 100 MW, atklāta arī tā pēdējā - Priekules SES ar 8,4 MW jaudu. Šī stacija ir solis tālākā SES attīstībā - daļa no topošā Latvenergo koncerna pirmā hibrīdparka, kuram 2025.gadā plānots pievienot enerģiju uzkrājošās tehnoloģijas un 2026.gadā izbūvēt divas vēja turbīnas. Šogad AS "Latvenergo" saules elektrostacijās ir saražots 12 reižu vairāk elektroenerģijas nekā pērn.

AS "Latvenergo" veido jaunu ražošanas portfeli, kuru veidos ūdens, saules un vēja ražošanas jaudas, plānojot attīstīt jaunas AER ražotnes 1000 MW apjomā līdz 2026.gadam. 2024.gadā tieši saules enerģijas virziens ir piedzīvojis būtisku izrāvienu, un tas ir augošs uzņēmuma darbības segments visā Baltijā.

Vasaras sākumā AS "Latvenergo" atklāja pirmo no SES 100 MW stacijām Biržos, līdz gada beigām plānojot projekta ietvaros izbūvēt saules stacijas vismaz 100 MW apjomā. Noslēdzot projektu, šis apjoms ir pārsniegts - Baltijā atklātas 15 stacijas ar kopējo jaudu 115,2 MW - Latvijā darbojas desmit parki ar 73,6 MW, Lietuvā - divi ar 16,9 MW, un Igaunijā trīs parki ar 24,7 MW jaudu. Tāpat Lietuvā izbūvētas sešas saules elektrostacijas klientu vajadzībām ar kopējo jaudu aptuveni 17 MW. Šī gada deviņos mēnešos AS "Latvenergo" elektrostacijās ir saražotas 36 GWh elektroenerģijas - 12 reižu vairāk nekā pērn, kad 9 mēnešu laikā tika saražotas 3 GWh.

Noslēdzot SES 100 MW projektu, novembrī atklāta Priekules SES, kas nākotnē būs arī pirmais Latvenergo hibrīdparks. Ar šo parku koncerns sper nākamo soli saules enerģijas izmantošanas ambīcijās, kas ir tieši saistītas ar uzkrāšanas tehnoloģijām. Hibrīdparks nozīmē iespēju virzīties tālāk, paplašinot saules parka lomu un saules paneļus papildinot ar uzkrājošu bateriju un iespēju balansēt elektroapgādi. Priekules SES nākotnē ļaus izmantot uzkrāto enerģiju arī tad, kad saule nespīdēs un citi saules parki elektroenerģiju neražos. No koncerna viedokļa - tirgū stiprināsies mūsu klātbūtne ar vienmēr pieejamu enerģiju.

"Saules parki atšķiras ne tikai ar ģeogrāfisko lokāciju, tajos tiek paredzēti arī atšķirīgi plānojumi un risinājumi, kas ir pielāgoti ģeoloģijai, reljefam, infrastruktūrai, kā arī tiek ietvertas trešo pušu prasības - kā, piemēram, citas infrastruktūras turētāju tehniskie noteikumi. Pirms Priekules SES izbūves bija jāveic apjomīgi teritorijas sagatavošanas darbi, kuru laikā tika atrasti vairāki nesprāguši kara laika lādiņi, kas tika neitralizēti, tādējādi padarot drošu šo teritoriju un sakārtojot apkārtējo vidi. Priekules saules parks drīzā nākotnē kļūs par mūsu pirmo hibrīdparku Latvijā, kur mēs ražosim un uzkrāsim ne tikai saules, bet arī vēja enerģiju. Apvienojot vairākus atjaunīgos resursus ar enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, mēs veidojam stabilu un drošu ražošanas portfeli," saka Kaspars Novickis, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības direktors.

Saules parkā ir uzstādīti 12 634 saules paneļi un 38 invertori, kas kopā ar 4 kompaktajām apakšstacijām nodrošina efektīvu un stabilu enerģijas ražošanu. Priekules saules parka izveide ir nozīmīgs ieguldījums Latvenergo ilgtspējīgā attīstībā, kas ir unikāls, jo tajā tiks apvienotas vairākas tehnoloģijas.

Projekta SES100MW ietvaros 2024.gadā atklātas stacijas Biržos, Jaunciemā, Priekulē, Bauskā, Skultē, Rūjienā, Rēzeknē, Ķegumā, Krāslavā un Elejā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika PVD staigā ar lineālu, mēra karodziņus uz cenu zīmēm un draud ar sodiem

Nav redzams, ka norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu, būtu veicinājusi Latvijas ražojumu noietu veikalos, taču veikali saskaras ar pastiprinātām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Ekonomika Latvija ostās ārvalstu kuģu vizīšu skaits samazinājies par 7,2%

Latvijas ostās 2025.gada trīs mēnešos ārvalstu kuģi ienākuši 1421 reizi, kas ir par 7,2% mazāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, informēja Latvijas Jūras administrācijas pārstāvji.

Ekonomika Otrdien bojāta kabeļa dēļ iespējami vilcienu kavējumi līnijā Rīga-Skulte

Otrdienas pusdienlaikā būvnieks ir bojājis kabeli, tādēļ tuvākajā laikā ir iespējami vilcienu kavējumi dzelzceļa līnijā Rīga-Skulte, liecina VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) publiskotā informācija.

Ekonomika Asociācija: Latvijas IKT nozarē plānoti vairāki nozīmīgi procesi (+VIDEO)

E-rēķini jau ir noteikti par obligātiem sadarbībā ar publisko sektoru, bet paredzēts, ka no 2026. gada arī visiem uzņēmumiem.

Lasiet arī

Ekonomika «Latvenergo» vadītājs pērn algā saņēmis 201 000 eiro

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 201 007 eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika «Latvenergo» šogad attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Ekonomika Daugavas HES tiek nomainīti hidroagregāti, palielinot jaudu (+VIDEO)

Ziemas un pavasara palu laika pietece ir atstājusi vislielāko ietekmi uz rezultātiem visa gada garumā.

Ekonomika Elektrum Lietuva par 30 miljoniem eiro būvēs savu pirmo vēja parku Lietuvā

Latvijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Latvenergo" uzņēmums Lietuvā "Elektrum Lietuva" sāk sava pirmā vēja parka izveidi, Akmenes rajonā, Lietuvas ziemeļos, īstenotajā projektā ieguldot ap 30 miljoniem eiro.